SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs: M. Sviķis ar sekretāri V. Kārkliņu
piedaloties prasītājai Agitai Dragunai, kurai uz ordera pamata juridisko palīdzību sniedza zvērināta advokāte Jeļena Averinska, atbildētāju literatūras mēnešraksta „Karogs” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Erlenam Kalniņam, AS „Delfi” pilnvarotajai pārstāvei Ievai Brokai, Rihardam Bargajam un trešajai personai Ronaldam Briedim
2009. gada 19. martā izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvāri 34, civillietu Agitas Dragunas prasībā pret literatūras mēnešrakstu „Karogs”, AS „Delfi”, Rihardu Bargo, lietā ar trešo personu Ronaldu Briedi par goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, mantiskās kompensācijas piedziņu par iejaukšanos personīgā dzīvē un goda un cieņas aizskaršanu.
Tiesa tiesas sēdē
KONSTATĒJA:
2008.gada 26.februāri prasītāja Agita Draguna cēlusi Rīgas apgabaltiesā prasību, kura vēlāk precizēta, pret literatūras mēnešrakstu „Karogs”, AS „Delfi”, Rihardu Bargo, trešo personu Ronaldu Briedi par goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, mantiskas kompensācijas piedziņu par iejaukšanos personīgā dzīvē un goda un cieņas aizskaršanu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1635., 2352.1 pantiem, pieteikti sekojoši prasījumi:
1) uzlikt par pienākumu atbildētājiem – literatūras mēnešrakstam „Karogs” un AS „Delfi” publiski atvainoties prasītājai un atsaukt godu un cieņu aizskarošo publikāciju;
2) uzlikt par pienākumu AS „Delfi” gādāt, lai šīs „Tenkas” vairs nebūtu atrodamas interneta meklētājos vai arī būtu atrodamas vienīgi komplektā ar atvainošanos;
3) piedzīt no atbildētājiem par labu prasītājai mantisko kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu un iejaukšanos prasītājas privātajā dzīvē Ls 200 000 apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 4.decembrī prasītāja uzzinājusi, ka literatūras mēnešraksta „Karogs” 2007.gada augusta numurā 69.1pp ar nosaukumu „Tenkas” bez prasītājas ziņas publicēts un portālā „Delfi” sadaļā „Kas notiek?” 2007.gada 15.septembrī publicēts un joprojām www.google.lv uz prasītājas vārda atrodams šāds teksts:
„dzejnieki agita draguna un ronalds briedis vienu laiku gulēja kopā un miegā tik nemierīgi grozījās, ka regulāri no rītiem modās, šķērseniski pārkrituši viens pār otru, tādējādi veidojot perfektu hitleriskās vācijas kāškrustu, šis fakts abus nabadziņus mocīja un satrauca tik ļoti, ka viņi beigu beigās tomēr nolēma pašķirties, ko arī veiksmīgi izdarīja.”
Prasītāja uzskata, ka būtiski ir pārkāptas viņas ar likumu garantētās tiesības, proti, plašai publikai sniegtas nepatiesas ziņas, jo starp prasītāju un Ronaldu Briedi nekad nav bijušas intīmas vai romantiskas attiecības, kaut arī ilgstoši un joprojām ir labi draugi. Notikusi preses iejaukšanās pilsoņu personiskajā dzīvē, kas aizliegta un sodāma saskaņā ar likumu. Minētais publikācijas izteikums pazemojošā, nepatiesā un neslavu ceļošā veidā aizskar prasītājas godu un cieņu, pazemo prasītāju viņas bērnu, draugu, lasītāju un Latvijas sabiedrības priekšā.
Norāda, ka kā Latvijas Rakstnieku savienības biedrei potenciālais lasītāju loks sakrīt ar žurnāla „Karogs” mērķauditoriju, līdz ar to uzskata, ka šī publikācija prasītājai var kaitēt arī profesionālajā ziņā, radot nepatiesu publisko tēlu un nepelnīti noskaņojot pret viņu lasītāju daļu, kuriem autora morālā reputācija ir svarīga.
Ar teksta autoru Rihardu Bargo personīgi pazīstama nav, taču literatūras mēnešraksta „Karogs” galvenajai redaktorei un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājai Ievai Kolmanei bija labi zināmi un rakstiski oficiāli apliecināti apstākļi, kas bija par pamatu prasītājas un Ronalda Brieža domstarpībām pirms gada.
Prasītājas ieskatā arī „Tenku” sākumā publicētā atruna: „Tā kā šīs ir tikai tenkas, visi tajās aprakstītie notikumi visdrīzāk ir izdomāti un jebkura sakritība ar reālo dzīvi uzskatāma par laimīgu nejaušību” – drīzāk uztveras kā norāde, ka šīm tenkām visticamāk ir saistība ar reālo dzīvi.
Tāpat uzskata, ka „Delfi" redakcijas atbildība, publicējot „Tenkas”, pie kam tieši prasītājai profesionāli nozīmīgajā Dzejas dienu laikā, nav mazāka kā žurnālam „Karogs”, jo to, kāda tipa informācija nav publicējama, nosaka Valsts likumdošana, par kuras ievērošanu atbildīgi jebkura masu medija darbinieki un galvenais redaktors, nevis informācijas piegādātājs.
Atbildētāji ar savām darbībām aizskāruši prasītājas ar Satversmes 96.pantu, ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17.pantu, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8.pantu garantētās tiesības, kā arī nav ievērojuši likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7.panta prasības un saskaņā ar Civillikuma 2352.1 pantu viņu pienākums ir atsaukt prasītājas godu un cieņu aizskarošās ziņas un dot prasītājai mantisko kompensāciju par tiesību aizskārumu.
2007.gada l0.decembrī Agita Draguna nosūtījusi AS „Delfi” un literatūras mēnešraksta „Karogs” redakcijai ierakstītas vēstules ar prasījumu atsaukt publikācijas, atvainoties un piedāvājumu vienoties par ierosinātajiem mierizlīguma noteikumiem. Atbildi prasītāja nav saņēmusi, ziņas nav atsauktas un „Tenkas” joprojām atrodamas gan „Delfi” lapā, gan globālajā internetā uz prasītājas vārda. Tādējādi pārkāpts likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21.pants.
Sakarā ar celto prasību 2008.gada 11.aprīlī paskaidrojumus iesniegusi trešā persona Ronalds Briedis, kuros norāda, ka lai gan pats uzskata, ka „Tenkās” atrodamās „dzeltenās preses” stilistiku parodējošās karikatūras vairāk atbilst „Dadža” specifikai, atbildētājs pieņem, ka „Karogs”, kas ir vienīgais literārais žurnāls un kura redakcijas māksliniecisko gaumi neapšauba, būs bijuši savi iemesli, kas lika paņemt publicēšanai arī šos šī autora sacerējumus.
2008.gada 14.aprīlī paskaidrojumus iesniedzis Rihards Bargais, kuros norāda, ka apspriežamais teksts nav ne dokumentāla proza, ne cilvēkziņa vai, vēl ļaunāk, īstas tenkas, bet literāra sacerējuma ar nosaukumu „Tenkas” fragmenta fragments, kas attiecīgi publicēts literārā mēnešrakstā literāro tekstu sadaļā. Sacerējuma sākumā atrodas autora norāde, ka visi notikumi visdrīzāk ir izdomāti un jebkura sakritība ar reālo dzīvi ir tikai nejaušība. Lai atkāptos no konkrētas personas un panāktu vispārinājumu, šo literāro varoņu vārdi un uzvārdi rakstīti ar mazo burtu. Kas attiecas uz anekdotes sižetu – tad tas rakstīts kā absurds, grūti vai vispār nerealizējams notikums, kurš sliktākajā gadījumā jāsaprot alegoriski, bet labākajā – kā bezjēdzīgs, humoristisks, hiperbolizēts absurds. Gulēšana kopā, kuras saistība ar kādām intīmām darbībām ir diskutabla un atrodas uz katra lasītāja paša sirdsapziņas, ir patapinājums no dzeltenās preses iemīļoto tēmu krātuves un simbolizē atrašanos blakus, kopēju lietu. Šajā gadījumā, Rihards Bargais, cerot uz veselīgo humora izjūtu, pašironijas un pašdistancēšanas klātbūtni, par lomu tēlotājiem pēc nejaušības principa izvēlējās Agitu Dragunu un Ronaldu Briedi. Tik pat labi tie varēja būt ari kādi citi cilvēki.
Norāda, ka atsaukt sacerējumā aprakstītos notikumus nevar un nav arī vajadzības, jo tas jau ir izdarīts publikācijā.
AS „Delfi” paskaidrojumos sakarā ar celto prasību norāda, ka prasību neatzīst pilnībā, jo saskaņā ar SIA „Karogs 3” noslēgto līgumu atbildētāja, sabiedrības „Literatūras mēnešraksts „Karogs” informatīvais atbalsts” ietvaros, regulāri publicē literārus, publicistiskus vai literāri kritiskus rakstus no minētā literatūras mēnešraksta. Atbildētāja interneta portālā ir publicējusi literāru darbu minētās sadarbības ietvaros, nevis ziņas, kas jāatsauc saskaņā ar likumu „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Publicētā informācija ir literārs darbs, par kura saturu ir atbildīgs literārā darba autors. „Delfi” kā interneta portāls, ir publicējis Riharda Bargā darbu „Tenkas”, nevis ziņas vai informāciju par prasītāju, ko būtu radījusi vai izveidojusi AS „Delfi”. Pie norādītajiem pamatiem uzskata, ka nav pamata atsaukt publikāciju, publiski atvainoties un atlīdzināt prasītājai mantisko kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu, iejaukšanos privātajā dzīvē. Lūdz prasību noraidīt pilnībā.
2008.gada 29.aprīlī paskaidrojumus iesniedzis literatūras mēnešraksts „Karogs” pilnvarotais pārstāvis, kuros norāda, ka Agitas Dragunas prasību neatzīst pilnā apmērā.
Norāda, ka Civillikuma 2352.1 pants pirmām kārtām ir piemērojams gadījumā, kad ir notikusi nepatiesu, cietušās personas godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšana. Ar „ziņu” saprotams apgalvojums fakta veidā, kas ir pakļaujams patiesības pārbaudei un kura pastāvēšana var tikt pierādīta. Tāpēc izplatītajai ziņai pēc vispārīgā principa ir jāatbilst patiesībai. Jēdzienu „ziņa” nepieciešams nošķirt no jēdziena „viedoklis”, ar ko saprotams uzskats, izpratne (par kaut ko), arī attieksme (pret kaut ko). Viedokļa – kā subjektīva vērtējuma – atbilstību patiesībai nav iespējams pārbaudīt. Tomēr nav pieļaujams izplatīt tādu viedokli, kas ir nesamērīgi ass un aizskarošs, jo īpaši tad, ja tam trūkst jebkādas faktiskās bāzes.
No „ziņu” vai nesamērīgi asa vai aizskaroša „viedokļa” izplatīšanas vēl jo vairāk strikti jānošķir „daiļliteratūras darba” izplatīšana, ko garantē tiesības uz mākslinieciskās izteiksmes brīvību. Šāda darba izplatīšanai nav piemērojami Civillikuma 2352.1 panta noteikumi.
Konkrētajā gadījumā ir runa par „daiļliteratūras darbu”, kas pieder pie pazīstama literatūras žanra – „literārā anekdote absurda stilistikā”. Pirmkārt, apstrīdētais teksts ir publicēts literatūras mēnešraksta „Karogs” 2007.gada augusta numura (Nr.8) sadaļā „Teksti”, kas veltīta daiļliteratūrai, turklāt literatūras žurnāla „Karogs” uzdevums ir iespējami plašākā spektrā atainot to, cik daudzveidīgi mūsdienās izpaužas daiļliteratūra. Savukārt, žurnāla katra numura ¼ daļa (sadaļa „Apraksts”) ir veltīta ziņām – informācijai par to, kas noticis literatūras pasaulē, kā arī dažādu autoru viedokļiem par to.
Otrkārt, arī no Riharda Bargā darba „Tenkas” satura un konteksta izriet, ka šajā gadījumā ir runa tikai un vienīgi par daiļliteratūras darbu, kurā aprakstītie notikumi ir izdomāti un kura sižets ir bezjēdzīgs, humoristisks, hiperbolizēts absurds.
Ņemot vērā to, ka apstrīdētais teksts – kā „daiļliteratūras darbs” – nav uzskatāms nedz par „ziņu” jeb apgalvojumu fakta veidā, nedz arī par „viedokli”, kas vērsts uz subjektīva vērtējuma paušanu attiecībā uz ziņām (faktiem), par šāda darba izplatīšanu – kas pamatojas uz mākslinieciskās izteiksmes brīvību, un kas nedz tiešā, nedz netiešā veidā nepretendē uz kādu atbilstību realitātei vai reālu notikumu vai to novērtējuma attaisnošanu – likumā nav paredzēta civiltiesiskā atbildība kā rezultātā prasītājas Agitas Dragunas prasība kā juridiski nepamatota ir noraidāma.
2008.gada 15.maijā un 2008.gada 6.jūnijā Agita Draguna iesniegusi atsauksmes uz atbildētāju sniegtajiem paskaidrojumiem, kurus uzskata par nepamatotiem un likuma prasībām neatbilstošiem. Uzskata, ka prasītājas tiesības uz privātās dzīves, goda un cieņas neaizskaramību, aizsardzību un neslavas celšanu un nepatiesas informācijas ir tik pat svarīgas kā atbildētāju tiesības uz vārda un preses brīvību.
Norādījusi, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka literārā darba, tāpat kā jebkuras informācijas, uzdevums ir veicināt ideju un viedokļu apmaiņu demokrātiskā sabiedrībā, līdz ar to literārs darbs bauda tādu pašu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.panta aizsardzību kā cita prese, ar tādiem pašiem ierobežojumiem, tiesībām un pienākumiem.
Uzskata, ka, izvērtējot vārda brīvības ierobežojumus, ir jāņem vērā Valsts likumos noteiktie ierobežojumi un informācijas apmaiņas nepieciešamība sabiedrībā. Taču darbi, kuru saturs ir koncentrēts tīri uz personu privāto dzīvi nevar tikt uzskatīti par apspriešanu veicinošiem, nepieciešamiem sabiedrībai, neskatoties uz šo personu lomu sabiedrībā, kur nu vēl tad, ja tie ir nepatiesi. Konkrētajā gadījumā Riharda Bargā literārais darbs apstrīdētajā fragmentā ir koncentrēts uz prasītājas personiskām attiecībām ar trešo personu Ronaldu Briedi, par kurām kā atzīmēja pats atbildētājs Rihards Bargais, viņam nekas nav zināms.
Uzsver, ka konkrētais teksts var tikt uzskatīts tikai par daļēji literāru darbu, jo gan prasītāja, gan dzejnieks Ronalds Briedis ir reāli eksistējošas un savstarpēji pazīstamas, sabiedrībā zināmas personas. Tātad, radot un publicējot apstrīdēto darbu, pārkāptas arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 5.panta otrās daļas un likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7.panta prasības.
Tāpat norāda, ka Riharda Bargā paskaidrojumos – formulējums „gulēja kopā” ir sabiedrībā vispārpieņemts apzīmējums intīmām attiecībām, kur nu vēl, ja runa ir par pieaugušu vīrieti un sievieti. Arī personvārdu rakstīšana ar mazajiem burtiem mūsdienās ir vispārpieņemta, un www.google.lv uz prasītājas vārda uzradās arī tie teksti, kur prasītājas vārds rakstīts ar mazajiem burtiem.
Bez tam pēc senas muguras traumas prasītājai ir nopietnas veselības problēmas, piešķirta 3.invaliditātes grupa un patiešām tādēļ guļot pastiprināti grozās. Taču prasītāja neredz iemeslu, kādēļ tas būtu jāpublisko, ne arī, kādēļ to drīkstētu publiski apspriest un izsmiet.
Likums „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 29.pants sniedz izsmeļošu sarakstu, kādos gadījumos masu informācijas līdzekļi atbrīvojami no šajā likumā noteiktās atbildības par publicēto informāciju, bet starp tiem nav minēts ne literārs darbs, ne pārpublicēšana. Turklāt šajā jautājumā jau saņemts un lietai pievienots arī Tiesībsarga biroja un Kultūras ministrijas atzinums, kuru kompetenci tātad apšaubījuši atbildētāji.
Uzskata, ka lietai pievienotais līgums, noslēgts starp AS „Delfi” un žurnālu „Karogs” par atbalsta literāru darbu popularizēšanā nenoliedzami palielina žurnāla „Karogs” atbildību un vainu par šo tenku publiskošanu, taču nemazina AS „Delfi” atbildību, jo iespēja atteikties publicēt darbu paredzēta gan līguma 3.2.punktā, gan likumdošanā.
Norāda, ka lasītājs tomēr visticamāk tieši kā ziņu uztver apstrīdētā teksta sākuma daļu: „dzejnieki agita draguna un ronalds briedis vienu laiku gulēja kopā...” un beigu daļu: „..viņi beigu beigās tomēr nolēma pašķirties, ko arī veiksmīgi izdarīja”, neskatoties uz publicēto formālo atrunu, kuras izteiksme savdabīgā veidā tieši mudina lasītāju meklēt teksta sakritības ar reālo dzīvi. Šīs teksta daļas kā ziņas nepatiesums ir „pakļaujams patiesības pārbaudei”. Bez tam apstrīdētā teksta vidusdaļa: „..un miegā tik nemierīgi grozījās, ka regulāri no rītiem modās, šķērseniski pārkrituši viens pār otru, tādējādi veidojot perfektu hitleriskās vācijas kāškrustu, šis fakts abus nabadziņus mocīja un satrauca tik ļoti, ka..” uzskatāma tieši par nesamērīgi asu viedokli, jo jebkurš cilvēks vēlas, lai pret viņa jūtām (arī tikai iespējamām) un personīgo dzīvi izturas ar pienācīgu cieņu, jo vairāk tad, ja nav devis redzamu iemeslu necieņas izrādīšanai.
Agita Draguna uzskata, ka, radot apstrīdēto fragmenta, atbildētājs Rihards Bargais ir ņēmis par pamatu viņaprāt reālo dzīves situāciju, reālās personas un notikumus, izteicot tos viņam pieņemamā formā un izmantojot sev piemītošo māksliniecisko izteiksmi, lai ar apstrīdēto fragmenta pamudināta sabiedrību apspriest prasītājas un Ronalda Brieža personiskās attiecības un privāto dzīvi un veselības stāvokli, kā arī lai gūta par šī darba izplatīšanu sev iztikas līdzekļus, jo par darba publikāciju ir saņēmis samaksu.
Tiesas sēdē prasītāja Agita Draguna uzturēja prasību uz tajā norādītajiem pamatiem, lūdza tiesu piedzīt solidāri no atbildētājiem kompensāciju tādā apmērā, kā tiesa uzskata to par pamatota. Sniedza paskaidrojumus atbilstoši prasības pieteikuma un atsauksmju uz atbildētāju paskaidrojumiem saturam. Norādīja, ka sākotnēji domājusi prasīt kompensāciju Ls 10000 apmērā, taču tā kā uz prasītājas lūgumu izskaidrot radušos situāciju un izņemt teksta SIA „Karogs 3” un AS „Delfi” neatbildēja likumā noteiktajā termiņā, prasības summa tika palielināta. Kā arī kompensāciju palielināja, jo apzinājās, ka šīs tenkas var tikt apspriestas vēl vairāk un nevēlējās paciest visatļautību. Norādīja, ka viņas radinieki no laukiem jautāja viņai, vai viņai tiešām pastāv intīms sakars ar Ronaldu Briedu. Par to viņai jautāja arī bērni.
Literatūras mēnešraksta „Karogs” pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Erlens Kalniņš tiesas sēdē prasību neatzina, lūdza to kā nepamatotu noraidīt. Sniedza paskaidrojumus atbilstoši lietas materiāliem pievienoto rakstveida paskaidrojumu saturam. Papildus norādīja, ka apstrīdētais raksts nepretendē ne uz kādu apzinātu nepatiesas ziņu sniegšanas mērķi apzināti aizskart prasītāju. Nav runa par ziņām, bet gan par autora iedomu vai fantāzijas lidojuma atspoguļojumu. Uz konkrēto gadījumu nevar attiecināt Civillikuma normas par nepatiesu ziņu sniegšanu, jo pastāv mākslinieciskās izteiksmes brīvība. Vērš tiesas uzmanību, ka no lietas materiāliem pievienotajā literārā mēnešraksta „Karogs” numura, kurā tika publicēts R.Bargā darbs, redzams, ka tas publicēts sadaļā „Literatūra”, nevis „Ziņas” un to saprot jebkurš lasītājs.
AS „Delfi” pilnvarotā pārstāve Ieva Broka tiesas sēdē prasību neatzina, lūdza to noraidīt, pievienojās līdzatbildētāja viedoklim par literārā darba pazīmēm. Papildus norādīja, ka AS „Delfi” ir noslēgts sadarbības līgums ar SIA „Karogs 3” un portālā Delfi regulāri tiek publicēti mēnešrakstā publicētie darbi. Mēnešrakstā 3/4 daļas darbi ir literatūra un tikai atlikusī ¼ daļa tiek veltīta faktiem. Norādīja, ka šis literārais darbs nevar tikt atzīts par faktu, tas nevar tikt atzīts par aizskarošu, tad tas nevar tikt dzēsts. Literārajos darbos tiek ietverta alegorija, kas ir kādas noteiktas parādības attēlojums pārnestā nozīmē. Uzskatīja, ka raksts nekādā veidā neaizskar prasītājas privāto dzīvi.
Atbildētājs Rihards Bargais tiesas sēdē Agitas Dragunas prasību neatzina, lūdza to noraidīt. Norādīja, ka konkrētajā gadījumā „Tenkas” ir darba nosaukums, nevis uzrakstītas reālas tenkas. Darba virsrakstā var likt jebkādu vārdu, bet tas nenozīmē, ka tas ir reālu faktu atspoguļojums, turklāt raksta sākumā ir atsauce uz to, ka tas viss ir izdomājums. Paskaidroja, ka viņš nav personīgi pazīstams ne ar Agitu Dragunu, ne Ronaldu Briedi.
Trešā persona Ronalds Briedis tiesas sēdē viedokli par prasības pamatotību izteikt nevarēja, uzskatīja, ka autors pats nes atbildību par to ko raksta. Tiesai paskaidroja, ka ar prasītāju ir pazīstams, ir draudzīgas attiecības, bet intīma rakstura attiecības ar prasītāju nav bijušas. Apstrīdēto darbu saprot kā literāru darbu.
Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi tos kopumā, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Literārā mēnešraksta „Karogs” 2007.gada augusta numurā 69.1pp ar nosaukumu „Tenkas” publicēts un interneta portāla „Delfi” sadaļā „Kas notiek” 2007.gada 15.septembri pārpublicēts sekojošs teksts:
„dzejnieki agita draguna un ronalds briedis vienu laiku gulēja kopā un miegā tik nemierīgi grozījās, ka regulāri no rītiem modās, šķērseniski pārkrituši viens pār otru, tādejādi veidojot prefektu hitleriskās vācijas kāškrustu, šis fakts abus nabadziņus mocīja un satrauca tik ļoti, ka viņi beigu beigās tomēr nolēma pašķirties, ko veiksmīgi ari izdarīja.”
Prasītāja uzskata, ka ar minēto rakstu aizskarts viņas gods un cieņa, jo plašai publikai sniegtas nepatiesas ziņas, notikusi preses iejaukšanās personiskajā dzīvē un tāds izteikums pazemo viņu viņas bērnu, draugu, lasītāju un Latvijas sabiedrības priekšā.
Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus (100.p.). Šīs tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību (116.p.). Vienlaicīgi noteikts, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu (95.p.).
Kā redzams, tad vārda brīvība, tā gods un cieņa ir konstitucionāli aizsargājamas cilvēka pamattiesības. Vārda brīvība nav absolūta un, ņemot vērā vārda brīvības ietekmīgo lomu sabiedrībā, tās īstenošana tiek saistīta ar zināmiem pienākumiem un atbildību, līdz ar ko valsts institūcijām, šajā gadījumā tiesai, ir tiesības iejaukties vārda brīvībā.
Cilvēka goda un cieņas aizsardzība noteikta arī Civillikumā, kura 23 521.pants paredz, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.
Saskaņā ar minēto likuma normu un judikaturā atzīto, tad lietas par goda un cieņas aizskaršanu un nepatiesu ziņu publicēšanu ir nepieciešams rūpīgi nošķirt ziņas jeb faktus no viedokļa. Fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei, un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Ja kāds apgalvo faktu, kas aizskar personas goda un cieņu, tad šī fakta paudējam ir jāpierāda izteikumu atbilstība patiesībai.
Dodot vērtējumu minētajam rakstam, tiesa vēlas atzīmēt, ka lietā nav strīda, ka šī raksta autors ir atbildētājs Rihards Bargais, un šis raksts publicēts norādītajā mēnešrakstā „Karogs”, bet pēc tam pārpublicēts interneta portālā „Delfi”, kā arī vēl joprojām atrodas www.google.lv interneta meklētājā.
Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā šajā rakstā ietvertā informācija ir viennozīmīgi uztverama kā ziņa, jo tajā nepārprotami tiek norādīts, ka Agitai Dragunai ir bijusi kopdzīve un seksuāla rakstura kontakti ar Ronaldu Briedi.
Šajā sakarā ir svarīgi atzīmēt, ka būtiski ir nevis izteikuma gramatiskā interpretācija, bet publikācijas vai izteikumu kopējais konteksts. Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā būtiska nozīme piešķirama tam, kā šādu izteikumu vai rakstu uztvertu neitrāls lasītājs. Vai viņš, to, piemēram, vērtētu kā neizdevušos joku, vai asu kādas personas kritiku, vai arī uztvertu kā konkrētu faktu.
Tiesas sēdē prasītāja norādīja, ka viņas radinieki no laukiem jautāja viņai, vai viņai tiešām pastāv intīms sakars ar Ronaldu Briedu. Par to viņai jautāja arī bērni.
Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka neitrāls lasītājs izlasot ziņu, ka Agita Draguna un Ronalds Briedis gulēja kopā un no rītiem modās šķērseniski pārkrituši viens pār otru rada vistiešāko priekšstata par viņu intīmajām attiecībām. Un šeit nav nozīmes atbildētāju iebildumiem, ka šīs tenkas uzskatāmas par literāro anekdoti un, ka šī raksta autors sākumā ir izdarījis atzīmi, ka tās ir tikai tenkas, visi tajās aprakstītie notikumi visdrīzāk ir izdomāti un jebkura sakritība ar reālo dzīvi uzskatāma par laimīgu nejaušību. Neskatoties uz šādu atrunu pats autors ir devis lasītājam iespēju šaubīties par viņa „tenkām” kā izdomājumu, jo ir norādījis, ka aprakstītie notikumi visdrīzāk ir izdomāti, tādejādi pieļaujot, ka atsevišķi raksti varēta atbilst īstenībai.
Kā jau iepriekš Civillieta tiesu kolēģija secināja, tad atbildētāja rakstā ietvertā informācija ir uztverama kā ziņa, līdz ar ko tā ir pakļaujama pārbaudei, un proti, pārbaudei ir pakļaujama ziņai, vai prasītājai Agitai Dragunai bija intīmas attiecības ar Ronaldu Briedi.
Tiesa sēdē prasītāja norādīja, ka viņa pazīst Rolandu Briedi, jo viņš ir viņas ģimenes draugs, taču viņai nav bijušas intīma rakstura attiecības ar Ronaldu Briedi. To tiesas sēdē apstiprināja ari Ronalds Briedis.
Atbilstoši pieminētajai Civillikuma normai, kura ietverta 23 521.pantā, ziņu izplatītājiem (atbildētājiem) jāpierāda, ka šī ziņa atbilst patiesībai, taču šādi pierādījumi tiesas sēdē netika iegūti. Vēl vairāk, atbildētājs Rihards Bargais paskaidroja, ka viņš nav personīgi pazīstams ne ar Agita Dragunu, ne Ronaldu Briedi.
Tiesas sēdē atbildētāji norādīja, ka Riharda Bargā „Tenkas” ir literārs darbs – literārā anekdote, kas ir izdomājums, un par to liecina rubrika, kurā šīs „tenkas” ir publicētas, proti, tās ir publicētas sadaļā „teksti”, nevis sadaļā „apskats”.
Civillieta tiesu kolēģijas ieskatā nav nozīmes, kā no atbildētāju puses tiek nosauktas šīs Riharda Bargā „Tenkas”, jo kādas personas uzskats, ka šie raksti ir attiecināmi pie kāda no literatūras žanriem, vēl tos par tādiem nepadara. Un kā jau tiesa sprieduma motīvu daļas ievadā norādīja, tad gods un cieņa ir konstitucionāli aizsargājamas cilvēka pamattiesības, kas šajā gadījumā no atbildētāju puses attiecībā pret prasītāju Agita Dragunu tika pārkāptas.
Pieminētais Civillikuma 23521.pants paredz, ka prettiesiskas personas godu un cieņu aizskaršanas rezultātā atbildētājiem ir jādod atlīdzība (mantiska kompensācija), kuras atlīdzības apmēru nosaka tiesa, kā arī prasītājam ir tiesības prasīt, lai šīs ziņas tiktu atsauktas.
Tiesas ieskatā piespriežamās mantiskās kompensācijas apmēram ir jāizpilda trīs galvenās funkcijas: taisnīguma funkciju – spriedumam jāatbilst taisnības apziņai un vispārējiem tiesību principiem, prevencijas funkciju, lai piespriestā summa atturētu atbildētāju un citas personas no līdzīga aizskāruma nodarīšanas nākotnē, un samierināšanas funkciju – cietušajam jādod tik liela atlīdzība, kas viņu apmierināto, saprātīgi izvērtējot atbildētāja spēju dot šādu atlīdzību. Lai panākto, ka piespriežamā mantiskā kompensācija izpildīs šīs trīs galvenās funkcijas, ir ņemami vērā ari tādi apstākļi kā nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanas publiskums, plašums, šā aizskāruma smagums attiecībā uz personu, sekas, ko radījusi godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšana, pušu personība.
Nosakot mantiskās kompensācijas apmēru, tiesa ievēro arī prasītājas viedokli, kurš faktiski tiesas sēdē netika apstrīdēts, ka viņa augstāk par īslaicīgiem romāniem vērtē ilgstošas, uzticamas attiecības un ģimenes vērtības. Viņa audzina divus skolas vecuma bērnus, kuriem ir svarīga prasītājas reputācija. Kā Latvijas Rakstnieku savienības biedrei viņas potenciālais lasītāju loks sakrīt ar žurnāla „Karogs” mērķauditoriju, līdz ar ko šī publikācija var kaitēt prasītājai ari profesionālā ziņā, radot nepatiesu publisko tēlu un nepelnīti noskaņojot pret prasītāju to lasītāju daļu, kuriem ir svarīga autora morālā reputācija.
Ievērojot teikto, Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka no atbildētāja Riharda Bargā būtu piedzenama mantiskā kompensācija Ls 2000 apmērā, atbildētāja literatūras mēnešraksta „Karogs” – Ls 4000 apmērā, un atbildētāja AS „DELFI” – Ls 4000 apmērā, jo minēto kompensāciju apmēri atbilst taisnības apziņai, tās tiesas ieskatā atturēto atbildētājus un citas personas no līdzīga aizskāruma nodarīšanas nākotnē, kā arī šīm mantiskām kompensācijām vajadzētu apmierināt prasītāju attiecībā pret nodarītā goda un cieņas aizskāruma apjomu. Tāpat tiesa izvērtējot kompensācijas apmēru, uzskata, ka atbildētājiem ir iespējas dot šādu atlīdzību.
Tāpat apmierināms prasītājas prasījums par pienākumu uzlikšanu atbildētājiem publiski atvainoties un atsaukt prasītājas godu un cieņu aizskarošo publikāciju, kā arī uzliekams AS „DELFI” pienākums, lai šīs „Tenkas” vairs nebūta atrodamas interneta meklētājos vai arī būtu atrodamas vienīgi komplektā ar atvainošanos.
Ņemot vērā, ka prasītāja no valsts nodevas nomaksas ceļot prasību bija atbrīvota, Civillieta tiesu kolēģija atzīt, ka pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un ievērojot piedzenamās mantiskās kompensācija apmēru, no atbildētāja Riharda Bargā par labu valstij piedzenama valsts nodeva Ls 175 apmērā, AS „Delfi" - Ls 225 apmērā, literatūras mēnešraksta „Karogs” – Ls 225 apmērā.
Pamatojoties uz minētajām materiālo tiesību normām un Civilprocesa likuma 93.panta, 97.panta, 190-193.pantiem, Civillietu tiesu kolēģija
NOSPRIEDA:
prasību apmierināt daļēji.
Uzlikt par pienākumu Rihardam Bargam, literatūras mēnešrakstam „KAROGS" un AS „DELFI” publiski atvainoties un atsaukt Agitas Dragunas, personas kods:061270-10706, sekojošu godu un cieņu aizskarošo publikāciju literārā mēnešraksta „Karogs” 2007.gada augusta numura 69.1pp,;ar nosaukumu „Tenkas”, kura 2007.gada 15.septembrī pārpublicēta interneta portāla „Delfi” sadaļā „Kas notiek?”: „dzejnieki agita draguna un ronalds briedis vienu laiku gulēja kopā un miegā tik nemierīgi grozījās, ka regulāri no rītiem modās, šķērseniski pārkrituši viens pār otru, tādejādi veidojot prefektu hitleriskās vācijas kāškrustu, šis fakts abus nabadziņus mocīja un satrauca tik ļoti, ka viņi beigu beigās tomēr nolēma pašķirties, ko veiksmīgi arī izdarīja.”
Uzlikt par pienākumu AS „DELFI” gādāt, lai literārā mēnešrakstā „KAROGS” 2007.gada augusta numurā 69.1pp, ar nosaukumu „Tenkas” publicētais un interneta portāla „Delfi” sadaļā „Kas notiek?” 2007.gada 15. septembrī pārpublicēts Riharda Bargā teksts vairs nebūta atrodams interneta meklētājos vai ari būta atrodams vienīgi komplektā ar atvainošanos.
Piedzīt no Riharda Bargā, personas kods: 120869-11102, par labu Agitai Dragunai, personas kods:061270-10706, mantisko kompensāciju Ls 2000 (divi tūkstoši lata) apmērā, nosakot termiņu 10 dienas labprātīgai sprieduma izpildei no tā spēkā stāšanās dienas.
Piedzīt no AS „DELFI”, reģistrācijas Nr.40003504352, par labu Agitai Dragunai, personas kods:061270-10706, mantisko kompensāciju Ls 4000 (četri tūkstoši latu) apmērā, nosakot termiņu 10 dienas labprātīgai sprieduma izpildei no tā spēkā stāšanās dienas.
Piedzīt no Literatūras mēnešraksta „KAROGS" par labu Agitai Dragunai, personas kods:061270-10706, mantisko kompensāciju Ls 4000 (četri tūkstoši latu) apmērā, nosakot termiņu 10 dienas labprātīgai sprieduma izpildei no tā spēkā stāšanās dienas.
Piedzīt no Riharda Bargā, personas kods: 120869-11102, par labu valstij valsts nodevu Ls 175 (simt septiņdesmit piecu latu) apmērā, nosakot termiņu 10 dienas labprātīgai sprieduma izpildei no tā spēkā stāšanās dienas.
Piedzīt no AS „DELFI”, reģistrācijas Nr.40003504352, par labu valstij valsts nodevu Ls 225 (divi simti divdesmit piecu latu) apmērā, nosakot termiņu 10 dienas labprātīgai sprieduma izpildei no tā spēkā stāšanās dienas.
Piedzīt no Literatūras mēnešraksta „KAROGS” par labu valstij valsts nodevu Ls 225 (divi simti divdesmit piecu latu) apmērā, nosakot termiņu 10 dienas labprātīgai sprieduma izpildei no tā spēkā stāšanās dienas.
Pārejā daļā prasību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā divdesmit dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Tiesnesis: M. Sviķis.