Uzmanīgi! Sirds

Fraku mērķi sapratu(lai arī tas nava labākais veids kā pasvītrot atškirības gan dzīves stilos,gan domāšnas veidos,jo cilvēki- "urlas",kas valkā treniņtērpu dara to vienmēr,bet frakās apkārt neviens neplivinās (sevišķi jau dakterīši)bet ja ļoti gribējās, tad, tādā gadījumā, vajadzēja ieturēt stilu līdz galam arī "domofona" gadījumā(radās paviršibas iespaids).Citādi arī piekrītu,ka jaunajai māksliniecei ir krampis.:)))))

cik visi gudri!! priekā!!

Paldies par izrādi - recenzija gan jautra. Domofonu arī nepamanīju, man šķita, ka tas ir vnk balts telefons? Bet frakas gan sapratu - kā pretstatu Šarikova trenniņtērpam - iekšējās būtības atainotāju, nevis sadzīves, t.i. ja rīts, tad halāts, ja pirmspusdiena tad ketoveja. Kā pirmā izrāde - spēcīgs pieteikums.

Diemžēl izrādē nesaņēmu gaidīto.Diezgan virspusējs nolējums. Tāda sajūta, ka jaunā režisore paņēmusi labu materiālu un nespēj tikt ar to galā. Aptuveni kā ar tām cūkām un pērlēm. Negribu nevienu aizvainot, bet tomēr nevar tik virspusēji izturēties pret tik daudzslāņainu darbu, nokasot un parādot to pirmo - košāko slānīti - lamāšanos, dzerstīšanos, sporta tērpa košumu, it kā apelējot pie mūsu laikmeta valodas. Muļķības. Ja ir iekšā, tad arī mūsu laikmeta valodā var runāt inteliģenti un ar lielāku izpratni pret darbu. Tāpēc pārsteidz Z.Radzobes recenzija.Domāju, ka viņas intelektulā bagāža tomēr ir biezāk par jaunās režisores, par ko liecina, protams, pagaidām, šis pirmais iestudējums, un tikai.

Tā ir jau realitāte, draugi! Gēnu inženērija ienāk mūsu ikdienā Ю))).

Nekā nebija,šoreizīti recenzija kā reiz laba un pēc būtības.Piekrītu domai,ka izrāde priekš diplomdarba laba,bet Bulgakova izpratne visai virspusēja, acīs durās arī daudzie stilistiskie palienējumi no 1988. gadā tapušās V.Bortko filmas.Un kas tā par "pērli" Preobraženskim un Bormentāam visas lugas laikā likt valkāt frakas, bet zvanīrt caur "domofonu"? Citādi scenogrāfija bija O.K., jo apkārtējā salasītā papes instalācija lieliski pasvītroja nestabilo un trauslo,brūkošo ārējo pasauli,kas pamazām ielaužas un grauj balto, sterilo,drošo un stabilām vērtibām piepildīto vidi,bravo Reini Suhanov!

IZRĀDE PRIEKŠ DIPLOMDARBA LABA. rECENZIJA - NU, KURŠ GAN NEZINA, KA ABAS RADZOBES DIEVINA BULGAKOVU (KAS VIŅUPRĀT NOZĪMĒ - IR VIENĪGĀS ŠĪ RAKSTNIEKA SPECIĀLISTES LATVIJĀ). RECENZIJA PAVIRŠA UN NE PĒC BŪTĪBAS.

Es jau biju pavisam izmisis un tāpēc tagad cenšos.

Izrādi redzēju. Atstāja labi nostrādāta darba iespaidu...

beidzot kaut kas prātīgs no tavas spalvas

dikti gribas redzēt - bulgakovs ļoti patīk

Vispār jau to sauca par Kļimu Čugunkinu. Dīvaini teksti - sevišķi šis: Lauris Subatnieks, šķiet, piedzimis, lai nospēlētu Šarikovu (????) — (..) Atšķirībā no M.Bulgakova, kurš savu attieksmi pret neradījumu īsti noslēpt (????) nespēj, kāpinot tā negatīvismu ne dienām, bet stundām, L.Subatnieka jaunradītais cilvēks nav nelietis pēc būtības. Tā vienkārši sanāk. Un ne viņa vainas dēļ, bet gan tāpēc, ka papiņš Preobraženskis un viņa banda (????) gan labprāt baltiem palagiem aizklātā kabinetā (metamorfozes skatītājiem tiek atklātas ēnu teātra veidā) paspēlē Dievu (tdaki religiozi), bet uzņemties jelkādu atbildību par eksperimenta blakusproduktu nav gatavi (vai Fiļipovičs viņu neatoperēja apakaļām?). Šķiet recenzente nav dziļi iedziļinājusies MAB.

Sīrupa jau saliets bez gala. Nez kā ir dzīvē. Preobraženskis attēlā gan neatgādina to varoni, kas palicis man atmiņā no stāsta un arī no Jevstigņejeva brīnišķīgā tēlojuma. Šarikovs gan šķiet piemērots.