"Kopā ar šī gada astoņu miljonu latu pārpalikumu vecāku apdrošināšanas fondā jau ar uzviju ir nosegti 2008.un 2009.gada mīnusi no jaunieviestā vecāku pabalsta. Arī nākamgad plānotais pārpalikums varētu būt astoņu miljonu latu apmērā, tādēļ bez idejiskās pārliecības ir arī finansiālais pamats uzstāt uz vecāku pabalsta pagarināšanas līdz pusotram gadam pēc bērna piedzimšanas," par deputātes viedokli aģentūru LETA informēja biedrības "Brīvie demokrāti" pārstāve Ginta Šveicare.
Politiķe uzsver, ka vecāku pabalsta pagarinājums ir izrādījies par lielāko klupšanas akmeni sarunās starp labklājības ministri Ilzi Viņķeli (V) un Saeimu. Diskusijas esot rezultējušās Labklājības ministrijas (LM) draudos palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kam, ņemot vērā vecāku apdrošināšanas ieņēmumus un izdevumus, deputātes skatījumā, nav pamata.
Siliņa norāda, ka domstarpības starp LM un Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisiju pamatā rodas par demogrāfijas politikas mērķiem un metodēm to sasniegšanai. LM uzskatot, ka finansiāli atbalsti nestimulē dzimstības pieaugumu, ka visiem veidiem jāstimulē sievietes pēc iespējas ātrāk strādāt, kas nodrošinās augstāku labklājību jau piedzimušiem bērniem. Apakškomisija uzstāj uz pieklājīgu minimumu šajā periodā sociāli neapdrošinātajām māmiņām, bet vienlaikus dāsnāku atbalstu tām māmiņām, kas iepriekš maksājušas nodokļus, tostarp veikušas vecāku apdrošināšanas iemaksas.
"Ja kādam liekas, ka strīds šeit ir par naudu, tad tie ir maldi, jo līdz konstruktīvām sarunām par cipariem pat neesam nonākuši. Sarunas iestrēgušas principos un arvien jaunos un haotiskos iknedēļas piedāvājumos no ministrijas puses. Tā vien liekas, ka ar vienu mērķi - novilcināt laiku, lai beigās neatliktu laika nevienam lēmumam," sašutumu pauda Siliņa.
No 2012.gada nogalē noslēgtās demogrāfijas vienošanās deputāti esot piedāvājuši jau vairākus kompromisus gan termiņos, gan finansiālā atbalsta lielumā. Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputātes Siliņas skatījumā no 2014.gada vajadzētu bērnu kopšanas pabalsta apjomu palielināt sociāli neapdrošinātām māmiņām no dzimšanas līdz pusotra gada vecumam līdz 120 latiem vai pat 140 latiem. Savukārt vecāku pabalstu jeb māmiņalgas sociāli apdrošinātām nestrādājošām māmiņām līdz bērna pusotram gadam Siliņa piedāvā noteikt 30% apmērā no iepriekšējās vidējās izpeļņas, paralēli šajā periodā ļaujot saņemt arī bērnu kopšanas pabalstu 120 latu apmērā.
Ja māmiņa pēc bērna gada jubilejas izvēlētos strādāt, viņa pazaudētu vecāku pabalstu, bet turpinātu saņemt bērnu kopšanas pabalstu un būtu iespējas saņemt arī šogad jaunizveidoto bērnu uzraudzības pabalstu 100 latu apmērā oficiāli nodarbinātai auklītei. Siliņa uzskata, ka līdz ar to tiktu nodrošināta gan reāla iespēja palikt ar bērnu kopā līdz pat pusotram gadam, gan iestrādāts pietiekams stimuls atgriezties darbā, gan arī mazināta nevienlīdzība, regresīvi atbalstot lielāku algu saņēmējas.
"Paralēli šiem pasākumiem ceru, ka visi valdības ministri neiebildīs uzturlīdzekļu izmaksu palielināšanai par desmit latiem mēnesī vienvecāku bērniem, kā arī brīvpusdienām 3.klašu grupai, bet, lai demogrāfijas veicināšanas pasākumi neskartu tikai jaundzimušo ģimenes, budžetā jāatrod vēl tikai viens miljons latu, lai bērniem līdz pat 18 gadiem kompensētu visus recepšu medikamentus 90% apmērā," mudina Siliņa.
Kopsummā šāds pasākumu kopums izmaksātu 12,5 miljonus latu valsts pamatbudžetam, kā arī 7,2 miljonus latu no ietaupītajām vecāku apdrošināšanas iemaksām speciālajā budžetā, aplēsusi Siliņa.
Kā ziņots, LM piedāvā nākamgad ieviest šādu jauno vecāku atbalsta sistēmu - līdz bērna viena gada vecumam sociāli neapdrošināti vecāki kā līdz šim saņemtu bērnu kopšanas pabalstu, bet palielinātā 120 latu apmērā līdzšinējo 100 latu vietā, un klāt nāktu jauns nosacījums, ka šī pabalsta saņemšanas laikā drīkst strādāt. Arī sociāli apdrošināti vecāki varētu saņemt šo pabalstu vai arī izvēlēties jau šobrīd viņiem piedāvāto iespēju - vecāku pabalstu 70% apmērā no algas.
Arī no bērna gada līdz pusotra gada vecumam visiem vecākiem pienākošos jeb universālo bērna kopšanas pabalstu LM rosina palielināt no 100 līdz 120 latiem, un vienlaikus piedāvā iespēju saņemt papildu 100 latu pabalstu, ja pabalsta saņēmējs strādā, mācās vai ir reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).
Lai saņemtu 100 latu pabalstu, pietiks, ja saņēmējs strādās kaut dažas stundas nedēļā, iepriekš žurnālistiem norādījusi labklājības ministre Ilze Viņķele (V).