Gandrīz pusi no aptuveni 8% eksporta krituma veido tieši metāli. Galvenokārt tas ir Liepājas Metalurga dīkstāves dēļ. Cik zināms, ražošanas un eksporta apjomu kritums šajā uzņēmumā jau ir noticis gada pirmajā pusē un vairs tur nav kam krist, tomēr gada izaugsmes tempos šo efektu redzēsim vēl līdz nākamā gada maijam-jūnijam (gadījumā, ja ražošana netiks atsākta).
Pārtikas produktu kritums arī ir vien dažām preču grupām, piemēram, graudu izstrādājumiem, sēklām un augļiem. Galvenokārt tas ir dēļ sliktākas ražas un zemākām cenām šogad − šo efektu izteiksmīgāk redzēsim arī nākamajos mēnešos. Savukārt piena produktu, gaļas un zivs produktu eksports turpina augt. Savukārt minerālizstrādājumu eksporta kritums galvenokārt ir mazāka naftas produktu reeksporta dēļ (un arī zemākām cenām nekā pērn).
Arī preču imports augustā bija mazāks nekā pirms gada, turklāt jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vājš imports diemžēl norāda uz joprojām diezgan kūtrām investīcijām mašīnās un iekārtās. Šī preču grupa izskaidro nedaudz vairāk kā trešdaļu no kopējā 7% importa krituma. Vēl trešdaļu izskaidro vājāks minerālizstrādājumu imports – gan dēļ jau pieminētā mazākā reeksporta, gan lētākas naftas pasaulē (un spēcīgāko eiro kursu pret dolāru, kas mums nozīmē zemākas degvielas cenas eiro izteiksmē).
Kopumā preču eksporta gada kritums šajos mēnešos bija gaidāms un, ņemot vērā, ka to daļēji izskaidro daži vienreizējie faktori, nav iemesls panikai. Cerams, ka tas ir tas tumšākais brīdis pirms saullēkta. Gaidāms, ka ārējam pieprasījumam atkopjoties, nākamgad atkal redzēsim eksporta pieaugumu. Tomēr nelielas bažas joprojām rada vājš kapitālpreču imports – ja neveiksim investīcijas tagad, kāpināt eksportu pēc tam būs daudz grūtāk.