Komentējot interneta pirātisma izsekošanas uzņēmuma MUSO veiktā pētījuma rezultātus, kurā atklājies, ka Latvijā ir proporcionāli vislielākais pirātisko vietņu lietotāju skaits pasaulē, Buasēns saka, ka viņu šāds pētījuma iznākums nepārsteidz.
"Latvijā ir augsts pirātiska satura patēriņš. Situāciju ietekmē augstas kvalitātes interneta pieslēgumu pieejamība savienojumā ar izpratnes trūkumu par drošību internetā un nepieciešamību ievērot preventīvus pasākumus, lai mazinātu iespējamo kaitējumu, kādu var nodarīt sev vai uzņēmumam, neapdomīgi lejupielādējot un izmantojot pirātisku saturu. Biežākais kaitējums ir datu zaudējums, kā arī iekārtu bojājumi," sacīja Buasēns.
"Arī TV pakalpojumu un interneta nelegāla izplatīšana ir nopietna un risināma problēma ar augošu tendenci," turpināja Buasēns. "Šī ir joma, kurā Latvijā vienmēr bijis un ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars."
Buasēns uzskata, ka galvenais iemesls tam ir valdības bezdarbība, kontrolējot autortiesību likuma ievērošanu. "Vēl vairāk, mēs redzam, ka varas iestādes Latvijā netieši stimulē pirātisma izplatību, piemēram, aizliedzot pārraidīt TV populāru saturu krievu valodā, kas viegli pieejams interneta vietnēs vai satelītu platformās," norāda Buasēns.
Baltcom vadītājs skaidro, ka, domājot ilgtermiņā, cīņai ar šo problēmu būtu jāveicina jauniešu izpratne par nelegāli iegūta un patērēta satura krimināli sodāmo raksturu, vienlaikus veicinot cieņu pret intelektuālo īpašumu. Tāpat būtu vairāk jārunā par kiberdrošības riskiem, kurus rada nelegāla satura lejupielāde un patēriņš.
"Tomēr situācija nav bezcerīga. Veidojas paaudze, kurai maksas interneta satura patēriņš šķiet pašsaprotams, piemēram, izmantojot dažādas mūzikas un video straumēšanas lietotnes," piebilda Buasēns. "Tās ne tikai piedāvā legālu saturu par pieņemamu cenu, bet arī nodrošina papildu ērtības lietotājam savai gaumei atbilstoša satura atlasē un patēriņa iespējās."
"Ilgtermiņā tas viesīs izmaiņas Latvijas bēdīgajā statistikā," prognozē Buasēns.
Kā ziņots, analizējot miljoniem apmeklējumu failu apmaiņas, straumēšanas un lejupielādes vietnēs, interneta pirātisma izsekošanas uzņēmums MUSO konstatējis, ka pirātisma citadele ir Eiropa, bet visaugstākais pirātisko vietņu apmeklētāju skaits ir Latvijā, kur gandrīz puse tīmekļa lietotāju izmanto pirātiskās lapas.
Starp 50 valstīm, kur konstatēta vislielākā pirātiskā satura datu plūsma, pirmajā vietā ierindojas Latvija, kur šādas vietnes apmeklē 46,3% interneta lietotāju. Latvijai seko Bulgārija - 27,4%, Lietuva - 24,5%, Horvātija - 22,7%, Spānija - 22,2% un Grieķija - 21,9%. Pirmo desmitnieku noslēdz Serbija - 21,3%, Īrija - 19,8%, Rumānija - 19,1% un Zviedrija - 18,4%.
Igaunija šo 50 valstu sarakstā vispār nav minēta, taču zīmīgi, ka tur nav atrodama nedz Krievija, nedz Ķīna, kas liek apšaubīt šo datu precizitāti.