Reformas rezultāta būtu jāpanāk, ka:
- mazinās plaisa starp Latviju un Igauniju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) jomā;
- inovatīva darbaspēka nodokļu sistēma ar vieglāku slogu, kura vērsta uz cilvēkkapitāla ietilpīgu nozaru ar augstu pievienoto vērtību konkurētspēju un ievērojami samazina stimulu maksāt “aplokšņu algas”, kurā kombinē progresīvā nodokļa elementus ar sociālas apdrošināšanas izmaksu un iemaksu griestiem;
- nodokļu ieņēmumu sadale, kas motivē pašvaldības darboties, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi.
Lai veicinātu vietējo uzņēmumu attīstību, nepieciešams ieviest nulles uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu reinvestētajai peļņai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Uzlabot Latvijas konkurētspēju ir iespējams, pārņemot Igaunijā praktizēto nulles UIN režīmu reinvestētajai peļņai. Jaunākie pētījumi liecina, ka nulles UIN nesadalītajai peļņai ieviešana Igaunijā ir bijusi ļoti veiksmīga. Tā rezultātā nodokļu administrēšana ir kļuvusi vienkāršāka gan iestādēm, gan uzņēmējiem, ir stimuli nemaksāt nodokļus samazinājās, uzlabojušās mazo uzņēmumu iespējas piekļūt finansējumam, kā arī pieaugušas investīcijas. Laika periodā no 2000. līdz 2014.gadam Igaunijas uzņēmumu pašu kapitāls ir pieaudzis un šobrīd ir vidēji 3,5 reizes augstāks, nekā Latvijas uzņēmumiem.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma kā konkurences instrumenta loma globālās konkurences apstākļos ir īpaši pieaugusi pēdējo desmit gadu laikā. UIN likmju samazināšanas tendence ir vērojama gan OECD valstīs, gan Eiropas Savienībā (ES).
Darbaspēka nodokļu sloga ietekme uz konkurētspēju var būtiski atšķirties atkarībā no nozares. Tā ir mazāk nozīmīga kapitālintensīvu ražošanas nozaru konkurētspējai, jo darbaspēka izmaksas veido tikai salīdzinoši nelielu daļu no kopējām izmaksām. Savukārt nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, kur darbaspēka izmaksas veido lielu daļu no kopējām operatīvajām izmaksām, augsti darbaspēka nodokļi var būt nopietns konkurētspējas kavēklis.
Atbilstoši OECD darbaspēka nodokļu aprēķinu metodoloģijai (tax wedge) metodoloģijai, starp trijām Baltijas valstīm Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir augstākais reģionā (42,55%), tam seko Lietuva (40,93%) un Igaunija (39.03%).
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) veido gandrīz divas trešdaļas (65%) no kopējā darbaspēka nodokļu sloga. Pēc savas būtības VSAOI ir tuvāk tam, lai tiktu uzskatītas par obligātajiem apdrošināšanas maksājumiem. Šādi raugoties uz VSAOI, ir iespējams izveidot sistēmu, kas paredzētu obligātās iemaksas kā procentu no bruto algas, bet līdz noteiktiem griestiem, vienlaicīgi nosakot arī attiecīgu maksimālo robežu sociālajiem pabalstiem, piemēram, bezdarbnieka pabalstam. Šādā veidā tiks samazināts darbaspēka nodokļu slogs, īpaši nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, kur darbaspēka izmaksas veido ievērojamu daļu no kopējām izmaksām.
Motivējot pašvaldības stimulēt investīciju piesaisti un jaunu uzņēmumu un darbavietu radīšanu, un interesējoties par jau esošo uzņēmumu vajadzībām, ir jāparedz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumi starp pašvaldībām tiek dalīti, ņemot vērā ne tikai iedzīvotāju deklarētās dzīvesvietas, bet arī uzņēmumu norādītās nodokļu maksātāju darbavietas.
Savukārt, pārvērtējot premium klases nekustāmos īpašumus un palielinot to kadastrālo vērtību, ir iespējams iekasēt valsts budžetā papildu 20 miljonus eiro.
Palielinot kadastrālās vērtības premium klases īpašumiem, ir jāparedz virkne atvieglojumu. Pensionāriem, kuru ienākumi ir nelieli, būtu jāparedz iespēja atlikt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus. Atliktie maksājumi būtu jāreģistrē kā valsts vai pašvaldību aizdevumi, kuri kopā ar procentiem būtu jāatmaksā īpašuma pārdošanas vai mantošanas brīdī.
Savukārt lai veicinātu patieso darījumu vērtību norādīšanu un uzlabotu kadastrālo vērtību datu bāzi, jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Certus ekonomisti norāda, ka arī OECD pētnieki ir secinājuši, ka visvairāk izaugsmi var kavēt uzņēmuma ienākuma nodokļi, tiem seko iedzīvotāju ienākuma nodokļi, un patēriņa nodokļi. Kārtējiem nekustāmā īpašuma nodokļiem ir vismazākā ietekme. Tādejādi ieņēmumu ziņā neitrālai, uz izaugsmi orientētai nodokļu reformai būtu jāparedz, ka daļa ieņēmumu bāzes tiek pārcelta no uzņēmumu un darbaspēka nodokļiem un mazāk kropļojošiem nodokļiem kā, piemēram, kārtējiem nekustāmā īpašuma vai patēriņa nodokļiem.
Ar pilnu Certus nodokļu pētījumu un aprēķiniem par piedāvāto reformu var iepazīties šeit.