Gatis Madžiņš (Galvenais redaktors)
Piedalīšos Saeimas vēlēšanās un savā un Dienas vārdā aicinu to darīt ikvienam Latvijas pilsonim. Es piedalīšos vēlēšanās, jo nevēlos, lai lēmumu par to, kādā valstī dzīvošu, manā vietā pieņemtu citi. Vēlos pats lemt par savu un savas valsts nākotni, vēlos aktīvi līdzdarboties un būt līdzatbildīgs. Dalību vēlēšanās uzskatu par ikviena Latvijas pilsoņa pienākumu pret savu valsti. Man patriotisms nozīmē rūpēšanos par savu ģimeni, pilsētu, valsti, un tāpēc dalību vēlēšanās uzskatu par ļoti būtisku patriotisma izpausmi.
Es savu izvēli esmu izdarījis. Pēc pārliecības. Aicinu balsot arī jūs. Pēc pārliecības. Tāpat aicinu cienīt un respektēt citu izvēli, viedokli, pārliecību. Tieši tā ir demokrātiskas sabiedrības lielākā vērtība - viedokļu daudzveidība un savstarpēja cieņa un respekts citam pret citu. Savukārt jaunajam Saeimas sasaukumam novēlu ikdienā «tikt tālāk par politiku» un atcerēties, ka politiskā procesa vienīgais un galvenais galamērķis ir ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājība, pārticība un iespējas. Šeit, Latvijā.
Magda Riekstiņa (Ekonomikas redaktore)
Balsot Saeimas vēlēšanās - tā ir iespēja. Pirmkārt, iegūt morālas tiesības nākamos četrus gadus vērtēt, kritizēt, slavēt un analizēt deputātu darbu (neaizejot uz vēlēšanām, respektējama pamatojuma šādām tiesībām nav). Otrkārt, neļaut savā vietā izlemt citiem. Par laimi, mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un 13 deputātu kandidātu saraksti piedāvā gana plašu izvēli visdažādākajām politiskajām gaumēm - sarakstos ir gan sabiedrībā labi pazīstami, ilggadēji politiķi, gan arī cilvēki, kuri iepriekš politikā nav darbojušies, tur ieraugāmi savos uzskatos, pieredzē, sasniegumos un kļūdās ļoti dažādi cilvēki. Dodoties uz vēlēšanu iecirkni un balsojot, katrs no mums var pavērt ceļu uz Saeimu tiem cilvēkiem, par kuriem mēs kaut mazliet ceram, ka viņi gan mūsu uzticēšanos nepievils.
Atis Rozentāls (Latvijas ziņu redaktors)
Piedalīšanās vēlēšanās man vienmēr likusies pašsaprotama, un vienmēr esmu mēģinājis analizēt, vai un ko ar savu balsi es varu panākt. Katru reizi samērā daudzus kandidātus arī svītroju. Taču ne reizi man nav bijusi sajūta, ka balsošana ir nevērtīga, ka mana balss neko neietekmē. Manuprāt, tā ir atruna, kas attaisno nekā nedarīšanu. Uzskatu, ka šī ir reize, kad ir vērts pat no Rīgas aizbraukt uz Pierīgu, ja Vidzemes sarakstu kandidāti šķiet simpātiskāki, vai otrādi. Jo augstāka vēlētāju aktivitāte, jo lielākas ir pilsoņu tiesības vēlāk prasīt atbildību no katra konkrētā ievēlētā deputāta.
Romāns Meļņiks (Politiskais komentētājs, redaktors)
Man motivācija, kāpēc jāiet vēlēt, ir skaidra. Mēs balsojam nevis par abstraktiem "viņiem", bet par sevi - par to, lai politikas stūri uz tuvākajiem četriem gadiem uzticētu cilvēkiem, kuri gribētu un spētu nodrošināt labāku dzīvi pirmām kārtām mums visiem un par sevi domātu tikai kā daļu no sabiedrības kopuma. Līdz ar to izvēlē, par ko balsot, galvenais ir nevis pateikties kādam par nopelniem kaut kad pagātnē, lai cik spoži tie arī nebūtu (vara nav nekāds ordenis vai medaļa), un nevis paļauties debesmannas solītājiem, bet gan uztvert vēlēšanas kā valsts vadības personāla atlases konkursu - pragmatiski novērtējot, kāds katram varas pretendentam potenciāls pozitīvai, produktīvai rīcībai visas sabiedrības labā.
Māris Zanders (Politiskais komentētājs)
Daudzi no mums ir pieredzējuši, ka mūsu dzīvē kaut kas būtiski un negaidīti mainās, lai gan šādas pārmaiņas nav bijušas nedz plānotas, nedz domās pieļautas. Labi, ja pavērsiens ir patīkams, bet diemžēl gadās visādi.
Līdzīgi ar apkārtējo vidi, kuru varam saukt par valsti, politisko iekārtu utt. Tā nav nekas "akmenī iecirsts". Un atkal - gan labā (uzlabojumi ir iespējami), gan diemžēl arī sliktā nozīmē (šobrīd pašsaprotamo varam zaudēt). Tādēļ nebūsim fatālisti un mēģināsim lietas ietekmēt, ejot uz vēlēšanām, turklāt izvēli izdarot racionāli - mēs lemjam nevis par to vai citu personāžu, kurš apriebies vai kurš izskatās "sakarīgs", bet valsti.
Juris Tihonovs (Ārzemju ziņu redaktors)
Viss ir ļoti vienkārši. Ja cienāt savu valsti un tautu, domājat par savu draugu un tuvinieku nākotni, nebalsot nedrīkst. Grūti izvēlēties? Varbūt. Bet iespēja izvēlēties mūs atšķir no tām daudzajām valstīm pasaulē, kur visu pilsoņu vietā izvēli izdara daži. Es pārāk labi atceros, ko nozīmē dzīvot okupētā, nedemokrātiskā valstī, lai nekad atlikušajā dzīvē neatteiktos no privilēģijas izraudzīties priekšstāvjus. Tos, kuri nav attaisnojuši manu uzticēšanos un piekrāpuši manas cerības, varēšu sodīt ar svītrošanu.
Diāna Kārkliņa (Karjeras Dienas un Skolas Dienas redaktore)
Arī man, tāpat kā daudziem Latvijas iedzīvotājiem, šajās vēlēšanās atkal "īsti nav par ko vēlēt" un būs jāizraugās pēc mazākā ļaunuma principa. Tā īsti nesimpatizē neviens politiskais spēks, īpašas ticības arī nav nevienam, jo no daudzajiem solījumiem grūti izsijāt racionāli pamatotus un tālredzīgus priekšlikumus un vēlāk šķiet, ka vien retajam, kas nonāk aktīvajā politikā, izdodas godam izturēt pārbaudījumu ar varu. Tomēr es uz vēlēšanām iešu, jo mana valsts man ir svarīga un neiet nozīmētu atzīt, ka man ir vienalga, kas tajā un ar to notiek. Man nav vienalga, un es negribu tikai plūst pa straumi, nemēģinot straumes virzienu iespaidot.