Uzņēmējs uzsvēra, ka ātrās brīdināšanas sistēma tiek izmantota, lai operatīvi paziņotu citu ES valstu veterinārajiem departamentiem par cilvēka veselībai bīstamu vielu klātbūtni pārtikas produktos. "Šajā gadījumā ir runa par nepareizu marķējumu. Kādēļ šī sistēma ir vispār tikusi laista darbībā? Vai tādēļ, lai dotu iespēju nopelnīt Vācijas laboratorijām?" retoriski vaicāja Kuršu zemes valdes priekšsēdētājs.
Leps norādīja, ka vislielākos zaudējumus uzņēmumam rada tieši Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas izplata līdz galam nepārbaudītu informāciju.
"Pēc viņu paziņojumiem seko ne vienmēr kompetentu žurnālistu uzpūsta informācija, kas rezultātā grauj mūsu kompānijas reputāciju un imidžu. Pēc tam mūsu partneri no Latvijas, drošs paliek drošs, liek savākt atpakaļ pilnīgi visu mūsu gaļas produkciju, arī tādu, kur liellopu gaļa pat nevarētu būt sastāvā, piemēram, sautētu cūkgaļu, sautētu vistas gaļu," teica Leps.
Uzņēmējs sūkstījās, ka viņam zvana pircēji no Lietuvas un ziņo, ka veterinārais dienests liek izņemt no tirdzniecības pilnīgi visu Kuršu zemes produkciju. Piemēram, vistas šķiņķi želejā, kur kārbā atrodas divi veseli vistas šķiņķi želejā. "Vai tiešām tos būtu iespējams sajaukt ar zirgu gaļu," jautāja uzņēmējs.
Viņš skaidroja, ka Kuršu zeme ražošanā izmanto tikai atkaulotu gaļu. Piegādes pārsvarā nāk no dažādiem ES valstu partneriem. Neliels izejvielu daudzums tiek iepirkts arī no vietējiem piegādātājiem.
"Gaļas gabaliņu izmērs vidēji ir divi līdz pieci centimetri. Tādējādi Kuršu zemei kā galaprodukta ražotājai diemžēl nav nekādas iespējas atšķirt, vai tā ir liellopu gaļa vai zirgu gaļa. Vienīgais veids ir DNS analīze, kuru Latvijā neveic neviena laboratorija, un kuras veikšana nekad nav tikusi pieprasīta," atzīmēja uzņēmējs.
Viņš arī skaidroja, ka fiziski nav nekādas iespējas veikt DNS analīzi katrai saņemtajai izejvielas partijai. "Tas ir absurds! Tieši tādēļ jau pastāv ES kontroles sistēma, kuras uzdevums ir kontrolēt produkcijas, mūsu gadījumā - atkaulotas sasaldētas liellopu gaļas - ražošanu un marķēšanu, taču šī sistēma acīmredzot nav pietiekami uzticama."
Kuršu zemes valdes priekšsēdētājs norādīja, ka 28.februārī un 1.martā uzņēmumā notika PVD pārbaude, kurā pēc uzrādītiem izejvielu dokumentiem zirga gaļa nav konstatēta ne uzņēmuma telpās, ne ražošanas procesā.
"Pārbaudes laikā, kura notika uzņēmumā, vērsāmies pie PVD ar jautājumu, kā tad lai izvēlamies izejvielu piegādātājus, lai varētu izvairīties no līdzīgām situācijām nākotnē? Mums atbildēja, ka esot jāizvēlas tādi piegādātāji, kuriem mēs uzticamies. Kad savukārt jautājām, pēc kādiem parametriem noteikt piegādātāja uzticamību, vai varbūt ir pieejami kādi saraksti ar uzticamu piegādātāju nosaukumiem, atbildes vietā bija klusums. Mēs faktiski ar savu problēmu esam atstāti vieni," uzsvēra Leps.
PVD paņēma paraugus, lai noteiktu iespējamo zirgu gaļas saturu gan gatavai produkcijai no noliktavas, gan arī izejvielai, kura atrodas uzņēmumā. Šo analīžu rezultāti būs zināmi tuvākajā laikā. Ja analīžu rezultātā apstiprināsies zirga gaļas klātbūtne gatavajā produkcijā, tad tāda produkcija tiks atsaukta no tirdzniecības un pārmarķēta saskaņā ar esošajām marķēšanas prasībām, atzīmēja uzņēmējs.
Tas, ka DNS analīze kādā no SIA Kuršu zeme produktiem ir uzrādījusi zirga gaļas klātbūtni, pilnībā ir uzņēmuma izejvielu piegādātāju vaina, kā arī nepietiekama veterināro departamentu kautuvju kontrole ES valstīs - izejvielu ražotājās, apgalvoja Leps.
Tādēļ viņš uzskata, ka ir absolūti nepareizi un netaisnīgi visu vainu novelt uz uzņēmumu kā uz galaprodukta ražotāju. "Mūsu uzņēmumā ražošanā nekad nav tikusi izmantota zirga gaļa. Mēs to nekad neesam iepirkuši un neesam ieveduši savā uzņēmumā. Turklāt izejvielu iepirkšana notiek precīzi saskaņā ar PVD prasībām."
Tas nozīmē, ka tiek pārbaudīti ienākošie dokumenti no piegādātāja, kā arī ienākošo izejvielu marķējums. Tāpat tiek pārbaudīti arī izejvielas organoleptiskie rādītāji, proti, ārējais izskats, smarža, garša. "Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka tādējādi mēs iepērkam tikai liellopu gaļu," akcentēja Leps.
Viņaprāt, šo situāciju kopumā bija iespējams atrisināt bez liekas rezonanses. "Kāpēc Latvijā tas notiek savādāk? Man nav atbildes uz šo jautājumu. Varbūt - jo sliktāk mums, ražotājiem un uzņēmumā strādājošiem, jo labāk valstij?" skumji ironizēja uzņēmējs.
Jau ziņots, patlaban uz laboratoriju Lielbritānijā ir nosūtīti vairāki gatavās produkcijas paraugi, kas saistībā ar zirga gaļas skandālu vakar un šodien paņemti SIA Rēzeknes gaļas kombināts, un atbildes tiek solītas divu nedēļu laikā. Tikmēr no Lietuvas kolēģiem joprojām vēl nav saņemta oficiāla atbilde par tirdzniecības apturēšanu ar uzņēmumā ražotajiem liellopu gaļas konserviem, informēja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.
Viņš arī norādīja, ka uz Lielbritānijas laboratoriju pagājušajā nedēļā nosūtīti divi SIA Kuršu zeme izstrādājumu paraugi un arī šīs atbildes vēl nav saņemtas.
"Tikmēr esam pārbaudījuši visu Kuršu zemes dokumentāciju un neesam konstatējuši, ka viņi no vietējām kautuvēm būtu iepirkuši zirga gaļu. Visās pavadzīmēs figurē tikai liellopu gaļa, tāpēc tagad pārbaudām visus dokumentus saistībā ar liellopu gaļas iepirkšanu no Eiropas Savienības," norādīja Balodis.
Kā ziņots, 1.martā Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienests aizliedza valstī tirgot arī Latvijā ražotos Kuršu zemes gaļas konservus, kuru sastāvā atklāta zirga gaļa.
Kā ziņots, Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienests atradis zirga gaļas klātbūtni SIA Rēzeknes gaļas kombināts ražotājos liellopu gaļas konservos un patlaban visu produkciju ir atsaucis no tirdzniecības.
Kā jau vēstīts, pagājušajā nedēļā vairākās Latvijas kautuvēs un vienā gaļas pārstrādes uzņēmumā - SIA Forevers - ir konstatētas aizdomīgas darbības ar zirga gaļu. Lopu kautuvei Ērgļu novadā Aibi tiks piemērots sods par pārtikas izsekojamības nenodrošināšanu 500 latu apmērā saistībā par to, ka kautuve uzņēmumam Forevers piegādāto zirga gaļu uzdevusi par liellopu gaļu.
Pārkāpumus PVD ir konstatējis arī trīs citās kautuvēs - SIA Viļumene, ZS Kalnpierbes un SIA Musino -, kurās nav nodrošināta zirga gaļas izsekojamība.
Kā liecina Firmas.lv informācija, SIA Kuršu zeme ir dibināta 2000.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 500 000 latu. Kuršu zemes īpašnieki ir Svetlana Volkoviča - 45%, Ilze Graudiņa - 45% un Jānis Jakobovics - 10%.
2011.gadā uzņēmums strādājis ar 4,17 miljonu latu apgrozījumu un 56 069 latu lielu peļņu.
No dibināšanas brīža galvenie darbības virzieni ir konservu ražošana no zivīm, jūras veltēm un gaļas. Uzņēmums izplata produkciju ar tirdzniecības zīmēm Rīgas Dzintars un Kurland Food.