SEB banka: Aprīlī liela loma sezonālajam faktoram

Gada inflācija aprīlī sasniedza 0,5%. Gada laikā lielākais grieziens patērētāja kabatā bija no cenu kāpuma par mājokli, jo krietni sadārdzinājās elektroenerģija, ūdens piegāde, kanalizācijas un apsaimniekošanas pakalpojumi. Šo kāpumu gan kompensē mazāka maksa par siltumenerģiju. Tāpat būtiska ietekme bija viesnīcu un restorānu pakalpojumu, alkohola, tabakas un veselības aprūpes sadārdzinājumam. Taču, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, pārtikas cenu līmenis joprojām ir zemāks. Tāpat lētāka ir arī ir degviela. Inflācija pēdējos mēnešos ir krietni sasparojusies, kas ļāvis izgaisināt runas par deflācijas atgriešanos. Ekonomikā turpina valdīt patēriņam labvēlīgi apstākļi, kas atspoguļojas arī straujākā pakalpojumu cenu kāpumā. Kopumā zemas inflācijas vide turpmākajos mēnešos saglabāsies, kaut pamazām, sekojot labākām ekonomikas izaugsmes perspektīvām eirozonā un citviet pasaulē, prognozes sola ļoti lēnu inflācijas palielināšanos. Primāri to noteiks energoresursu cenu atgūšanās, gan tas, ka to krituma efekts pamazām zudīs no divpadsmit mēnešu statistikas. Naftas cenas izmaiņas ir grūti paredzamas, tomēr vidējās naftas cenas prognozes sola tās kāpumu. Ja tās vidējā cena gada pirmajā ceturksnī bija 55 dolāri, tad uz gada otro pusi tā varētu jau balansēt virs 60 dolāriem par barelu. Kopumā tiek sagaidīts, ka tās cena stabilizēsies pie 60-70 dolāriem. Savukārt pārtikas cenas tuvākajā laikā krasas svārstības neuzrādīs, tās svārstīsies dažādu sezonālo faktoru ietekmē. Tāpat pozitīvās ziņas par eksportētāju iespēju sūtīt preces uz Ķīnu, ir signāls patērētājiem, ka, nostiprinoties eksporta apjomiem, minētajās grupās varam sagaidīt arī straujāku cenu kāpumu.