Swedbank ekonomikas apskats: Ne visi dūmi ir ugunsgrēks

Eksporta un investīciju pieaugums uz laiku kļūst vājāks, bet mājsaimniecību patēriņa izaugsme saglabāsies samērā spēcīga. Krievijas-Ukrainas konfliktam pakāpeniski nomierinoties, 2016.gadā ekonomikas izaugsme atkal pieņemsies spēkā.Tā secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna."Ne visi dūmi ir ugunsgrēks. Kamēr Krievijas pusē "dūmi" tiešām norāda uz pieprasījuma kritumu un dziļām strukturālām problēmām, Eiropas virzienā "dūmi" drīzāk ir no rūpnīcu skursteņiem, kas atsāk darboties. Neskatoties uz ļoti vājo Krievijas ekonomiku, jauniem šķēršļiem tirdzniecībā ar Krieviju un asāku konkurenci ES, pieprasījums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs 2014.–2016.gadā pakāpeniski uzlabosies. Tas nozīmē, ka eksportētājiem ir iespējas iegūt gan no spējākas izaugsmes jau apgūtajos tirgos, gan atrast jaunus tirgus. Krievijas-Ukrainas krīzei ekonomiski ir reģionāls nevis globāls raksturs, un tā ir galvenā atšķirība no 2009.gada krīzes," saka Strašuna.Pasaulē nevienmērīga atgūšanās, Krievija ir lielākais risks reģiona izaugsmeiIzaugsme pasaulē pamazām kļūs straujāka, to balstīs izaugsme ASV un Lielbritānijā. Tomēr izaugsmi bremzēs ģeopolitiskais saspīlējums, nesabalansētība attīstības tirgos un lēnāka, nekā iepriekš prognozēts, izaugsme eirozonā. Tuvākajā laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta monetārās politikas atšķirībām – ASV un Lielbritānijai ātrāk mazinot monetārus stimulus, nekā to darīs eirozona, procentu likmju atšķirības pieaugs, tā vājinot eiro, stiprinot konkurētspēju un palīdzot eirozonai atgriezties pie izaugsmes. Jau tā vājo Krievijas ekonomiku vēl vairāk vājina Krievijas-Ukrainas konflikts; ASV, ES un citas valstis ir paplašinājušas sankciju loku pret Krieviju, ietverot arī finanšu tirgus. Swedbank ekonomisti sagaida, ka Krievija tomēr ieslīdēs recesijā, banku finansējums kļūs grūtāk pieejams un dārgāks, investīcijas saruks, inflācija būs strauja un mazinās mājsaimniecību pirktspēju. Krievijas ekonomika ir strukturāli vāja un pārāk atkarīga no izejvielu eksporta. "Politiskie riski attiecībā uz Krieviju ir auguši. Maz ticams, ka problēmas ar likuma varu, institūciju kvalitāti un korupcijas līmeni tiks aktīvi risinātas tuvākajā laikā. Tas viss kavē izaugsmi. Atkarība no dabas resursu nozarēm tikai pieaugs, un izaugsme būs vāja ne tikai šogad un nākamgad, bet arī ilgākā termiņā. Ir skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē Krievija nekļūs par atvērtu Eiropas tipa ekonomiku - biznesa vide un attiecīgi riski, ar ko saskaras investori, Krievijā saglabāsies ļoti citādi. Krievija ir uzgriezusi muguru rietumvalstīm un nostiprina saites ar, piemēram, Ķīnu, Turciju, Irānu. Eiropas un tai skaitā arī Latvijas ekonomikas sadarbība ar Krieviju būtiski mazināsies," uzsver Mārtiņš Kazāks.Latvijā lēnāka izaugsme 2014.-2015.gadā, pielāgojoties jaunajai ģeopolitiskajai situācijaiLielāka ģeopolitiskā nenoteiktība, tieša un netieša ietekme no Krievijas ieviestā pārtikas preču embargo un lēnāka, nekā gaidīts, mājsaimniecības patēriņa izaugsme šī gada pirmajā pusē iezīmē lēnāku ekonomikas izaugsmi Latvijā 2014.-2015.gadā. Swedbank ekonomisti koriģējuši lejup iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi uz 2,5% 2014.gadā un 2,6% 2015.gadā (aprīļa prognozē attiecīgi 3% un 3,5%). Eiropas (tostarp Latvijas) uzņēmumiem pielāgojoties izmaiņām vidē, 2016.gadā IKP izaugsme atkal pieņemsies spēkā un sasniegs 3,5%. Tuvāk 2015.gada vidum Krievijas un Ukrainas attiecībās varētu būt sasniegta zināma stabilitāte (tomēr ne konflikta atrisinājums), tāpēc sankciju risks un to negatīvā ietekme uz ekonomiku pamazām mazinātos. Šāda bāzes scenārija varbūtība ir 60%.Taču  riski joprojām ir ļoti būtiski; konflikta turpmāko attīstību prognozēt ir ļoti grūti. Izaugsme viennozīmīgi būs krietni lēnāka, ja konflikts un sankcijas eskalēsies. Bet ir arī vērā ņemama varbūtība, ka konflikts nomierinās ātrāk, arī sankcijas tiek mazinātas ātrāk. Gan pozitīvajam, gan negatīvajam scenārijam dodam līdzvērtīgu varbūtību – abiem pa 20%.Eksports un investīcijas cietīs no Krievijas embargo, bet turpinās augtKrievijas pašreizējais embargo ietekmē salīdzinoši mazu Latvijas uzņēmumu daļu: lauksaimniekus (galvenokārt piensaimniekus), daļu pārtikas ražotāju un pārvadātājus (galvenokārt autopārvadātājus). Tiešais embargo skarto produktu eksports uz Krieviju veido tikai 0.5% no Latvijas kopējā preču eksporta, turklāt ir ļoti maz ticams, ka šis eksporta apjoms pazudīs pilnībā, jo uzņēmumi meklēs gan jaunus tirgus, gan apkārtceļus, kā turpināt pārdot preces Krievijas tirgū. Krievijas embargo netieši ietekmē vēl 4,6% no kopējā Latvijas preču eksporta, ko pārdodam 28 ES dalībvalstīs. Palielinoties šo produktu piedāvājumam Eiropā, konkurence pieaugs, nospiežot cenas. Kopējā ietekme uz Latvijas eksporta apjomiem gan, visticamāk, būs salīdzinoši maza – sagaidāms, ka eksports nākamajos gados augs, lai arī ievērojami lēnāk, nekā prognozēts iepriekš. Tas, ko zaudēs Krievijā, ar uzviju tiks atgūts citos tirgos.Sagaidāms, ka embargo pakļauto nozaru uzņēmumu naudas plūsmas, likviditāte un rentabilitāte pasliktināsies, taču nav paredzamas plašas maksātspējas problēmas. Tomēr augusī nenoteiktība, visticamāk, palēninās investīcijas. Privātā sektora investīcijas gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā, visticamāk, saruks, uz laiku atliekot projektu uzsākšanu. Tajā pašā laikā turpināsies publiskās infrastruktūras projekti, t.sk., ceļu un dzelzceļa uzturēšana. 2015.gada beigās un 2016.gadā ES struktūrfondi atkal būs galvenais dzinējspēks investīciju pieaugumam kā sabiedriskajā, tā privātajā sektorā.Mājsaimniecību patēriņu balstīs algu kāpums, bet nodarbinātības izaugsme būs pieticīgaNākamajos pāris gados mājsaimniecību patēriņš joprojām būs ekonomikas izaugsmes galvenais dzinējspēks. Patēriņa cenu inflācija šogad bijusi ļoti zema un sagaidāms, ka rudenī cenas uz leju vēl vairāk spiedīs produktu lielāks piedāvājums Eiropas tirgū, kas būs saistīts ar Krievijas embargo. Tādēļ vidējā patēriņa cenu inflācija šogad būs tikai 0,8% un 2,5% 2015.-2016.gadā.Lai arī uzņēmumi, visticamāk, kļūs piesardzīgāki, šā gada pirmajā pusē algu kāpums ir bijis straujš, un gadā vidējā neto alga augs par aptuveni 8%. Daļa no šī palielinājuma ir gan minimālās algas kāpuma, gan nodokļu samazinājuma dēļ. 2015.gadā neto algas augs par 5,5%, bet 2016.gadā par 6,5%. Šā gada pirmajā pusē nodarbinātības kāpums ir gandrīz apstājies, un arī gada otrajā pusē darba vietu radīšana būs vārga, jo uzņēmumi vairāk skatās uz izmaksu (t.sk., darbaspēka izmaksu) samazināšanu nevis ražošanas apjomu palielināšanu, kas prasītu vairāk darbaspēka. Darba meklētāju īpatsvars šogad un nākamgad turpinās sarukt galvenokārt emigrācijas dēļ, bet 2016.gadā arī mazliet aktīvākas darba vietu radīšanas rezultātā. Darbaspēka nodokļu slogs, visticamāk, turpinās saruktLēnāka ekonomikas izaugsme nozīmē arī lēnāku nodokļu ieņēmumu kāpumu. Valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts nākamajos pāris gados varētu būt nedaudz lielāks, nekā pašlaik noteikts vidēja termiņa budžeta plānā, bet tas neradīs draudus fiskālai ilgtspējai. Paredzams, ka darbaspēka nodokļu slogs turpinās mazināties, lai arī tas, ļoti iespējams, var izpausties kā palielinājums neapliekamajam minimumam un/vai nodokļu atvieglojumi par apgādājamiem, nevis kā patlaban likumā noteiktais iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazinājums.Ņemot vērā Saeimas vēlēšanas oktobrī un ES prezidentūru 2015.gada pirmajā pusē, būtiskas reformas un izmaiņas nodokļu politikā gaidīt nav lielu cerību, jo līdz tam vienkārši netiks. Turpināsies diskusijas par to, kā palielināt nodokļu ieņēmumus, un ēnu ekonomikas mazināšana, nemainot esošo nodokļu politikas struktūru, šķiet, būs visērtākā pieeja politiķiem. Lielākas nodokļu rokādes, piemēram, attiecībā uz mājokļiem, nešķiet īpaši ticamas. Līdz ar to Latvija arvien būs valsts, kurā nodokļu ieņēmumi veido salīdzinoši mazu daļu no IKP. Tas nozīmē, ka valsts spēja tērēt veselības aprūpei, izglītībai, pabalstiem un pensijām, kā arī investīcijām nākotnes izaugsmē saglabāsies samērā zema.