Ražotājs, reaģējot uz sacelto ažiotāžu, par suņu barības vada paplašināšanās slimību, vēlas uzsvērt - gan šajā pētījumā, gan citās pārbaudēs konstatēts, ka barība atbilst visām Eiropas Savienības (ES) normām un nav saistīta ar slimības izraisīšanu.
"Publiskajā telpā nemitīgi mainās informācija par saslimušajiem suņiem - Latvijas veterinārārstu biedrības vadītāja Lita Kanopore ziņo, ka runa par vairākiem desmitiem mēnesī. Pētnieki min, ka runa ir par astoņiem gadījumiem mēnesī, bet tikmēr zinātniskās iestādes BIOR vadītājs izsakās, ka tie četri-pieci suņi mēnesī un pauž šaubas, vai vispār satraukumam ir pamats," secina Podnieks.
Ražotājs arī piebilst, ka redzams, ka medijos tiek izmantoti gandrīz vienu un to pašu suņu saimnieku stāsti, kur vienā no gadījumiem ir pilnīgi skaidri ir zināms - slimības cēlonis bija tas, ka suns norija svešķermeni.
Turklāt pēc Podnieka sacītā, Tukuma straumei neviens konkrētu informāciju par reāliem gadījumiem tā arī nav sniedzis.
"Mēs vēlamies izturēties atbildīgi, jo suņu veselība ir mūsu prioritāte. Taču līdz šim arī neviens saimnieks, kura sunītis būtu cietis no šīs saslimšanas, ar situāciju apliecinošiem medicīnas dokumentiem, pie mums nav vērsies," teica Podnieks.
Tukuma straume vadītājs uzsvēra, ka uzņēmums vairākkārtīgi ir izrādījis iniciatīvu iesaistīties un palīdzēt situācijas noskaidrošanā.
Arī Zemkopības ministrija, balstoties uz pētījumā līdz šim noskaidroto, noliedz barības saistību ar saslimšanu, uzsverot, ka nav konstatēts neviens kritērijs, kura dēļ varētu teikt, ka suņu saslimšanā ir vainojama barība.
Pārtikas un veterinārais dienests kopš ažiotāžas sākšanās pagājušā gada maijā Dogo barību suņiem ir pārbaudījis 15 reizes, paņemti vairāk nekā 40 paraugi un visās 15 reizēs rezultāts ir bijis viens un tas pats - Dogo barība ir kvalitatīva un atbilst visām Eiropas Savienības normām.
Zīmols Dogo tirgū ir teju desmit gadus, ir iekarota Latvijas patērētāju mīlestība, norāda Podnieks. Pēc aptuvenām aplēsēm Dogo barību Latvijā ik dienas ēd aptuveni 33 000 suņu.
Atbilstoši Zemkopības ministrijas aplēsēm Latvijā ir aptuveni 160 000 suņu, tikmēr pētījuma veicēji norāda, ka pēdējā pusotrā gadā mēnešos it kā ir konstatēti 130 saslimšanas gadījumi. Savukārt par iepriekšējiem periodiem salīdzinošie dati nav pieejami.
AS Tukuma straume ir viens no pieredzes bagātākajiem un modernākajiem mājdzīvnieku barības ražotājiem Baltijā, vienlaikus arī viens no redzamākajiem Tukuma novada uzņēmumiem un lielākajiem nodokļu maksātājiem, kas pašlaik nodarbina 65 cilvēkus. Pēdējos sešos gados uzņēmums nodokļos samaksājis 4,4 miljonus eiro, pērn - 715 000 eiro.
Uzņēmuma apgrozījums 2014.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 6,5% līdz 16,138 miljoniem eiro, bet kopš 2010.gada tas pieaudzis divas reizes. Savukārt peļņa pēc nodokļiem 2014.gadā bija 1,787 miljoni eiro jeb par 65% lielāka nekā gadu iepriekš.
Vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, Tukuma straume sāka ieviest HACCAP principus kvalitātes paškontroles sistēmā. Uzņēmuma laboratorija veic izejvielu kvalitātes kontroli, kvalitātes kontroli būtiskākajos ražošanas procesa punktos, gatavās barības kvalitātes pārbaudi. To kvalitātes rādītāju noteikšana, kuru neveic uzņēmuma laboratorija, notiek PVD BIOR laboratorijā, LU Bioloģijas institūtā Salaspilī, LLU Agronomijas zinātņu laboratorijā, KEMIN inspired molecular solution laboratorijā Beļģijā, Eirofin laboratorijā Vācijā.
LETA jau ziņoja, ka, lai izbeigtu gadu ilgušās spekulācijas saistībā ar iemeslu, kura dēļ Latvijā uzliesmojusi suņiem letāla slimība - barības vada paplašināšanās jeb dilatācija, Veterinārārstu asociācija aicina dzīvnieku barības ražotāju "Tukuma straume" iesaistīties īpašas suņu kontrolgrupas veidošanā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja biedrības vadītāja Māra Viduža.
"Mēs uzskatām, ka uzņēmuma produkcijai ir saite ar slimību un šo produkciju vajadzētu izņemt no aprites. Tāpat uzņēmumam būtu jāiesaistās suņu kontrolgrupas veidošanā, kur dzīvnieki tiktu baroti tikai ar šo barību, tādējādi noskaidrojot slimības patieso izcelsmi," sacīja Viduža.
Kā ziņots, dilatācijas uzliesmojums tika konstatēts pērn maijā. Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja Linda Jakušenoka toreiz vērsa uzmanību uz slimības pazīmēm, akcentējot, ka ielaistos gadījumos suņus vairs glābt neizdodas.