"Interese nav īpaši mainījusies, tā ir konstanta, bet jautājums, cik veiksmīgi var savas vēlmes piepildīt. Šobrīd no kopējās platības apmēram 15% pieder ārzemniekiem,'' sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka nav iespējams precīzi pateikt, cik lauksaimniecības zemes Latvijā pieder ārvalstniekiem, jo neskaitāmu uzņēmumu piederību nevar identificēt. Pēc viņa teiktā, starp ārvalstniekiem lielākā interese par Latvijas lauksaimniecības zemes iegādi ir pircējiem no Skandināvijas, Dānijas un Vācijas.
Lazdiņš pauda atbalstu plānotajiem grozījumiem lauksaimniecības zemes privatizācijas likumā, kas paredz ieviest jaunus ierobežojumus lauksamniecības zemes pircējiem, taču uzsvēra nepieciešamību grozījumus papildināt ar prasību, ka vismaz vienam zemes īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam jābūt atbilstošai profesionālai izglītībai. Ja ir plānots sasniegt Nacionālā attīstības plāna un Lauku attīstības programmas mērķus - līdz 2020.gadam panākt divu miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes iesaistīšanu ražošanā, nepieciešamas zināšanas.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", jo tajā ietvertās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem.
Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.
"Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties," uzsver Vējonis. Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.
Likumā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī ir pretrunā prasībai spēt valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu un atbildēt uz pašvaldības komisijas locekļu jautājumiem, norāda Vējonis. Likuma izpildei nepieciešamais valsts valodas prasmju līmenis ir augstāks nekā tajā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanu līmeni.
Jau vēstīts, ka Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", paredzot atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.