Ziedot.lv vadītāja: Naudas kompensācijas traģēdiju upuriem nav pareizais ceļš

lv_ vadītāja Rūta Dimanta.Dimanta arī uzsvēra, ka pēc neatkarīgās Latvijas vēsturē lielākās civilās traģēdijas jāsaprot – vai un kā valsts spēj aizsargāt savus pilsoņus, kad ar viņiem kaut kas notiek ne savas vainas dēļ."Blakus būvniecības un civilās aizsardzības likumdošanas sakārtošanai ir arī trešais aspekts. Vai mēs savus pilsoņus aizsargājam, kad ar viņiem kaut kas notiek? Nedomāju, ka vajadzētu naudas kompensācijas. Šis [Zolitūdes traģēdija] bija izņēmums. Gribētos zināt, kāpēc valsts un pašvaldība pieņēma lēmumu maksāt civilpersonām 10 000 latu kompensāciju. Kāpēc? Tā bija vainas atzīšana vai kaut kāda panikas reakcija? Ja pēc trim dienām notiek nelaime, kur būvlaukumā iet bojā strādnieks, viņa ģimene neko tādu nesaņems. Jautājums – kāpēc tikai tad [pēc Zolitūdes traģēdijas] izskatījās, ka visi darbojas, valsts un pašvaldība piešķir pabalstus? Katram pilsonim jābūt vienlīdz svarīgam. Te naudas kompensācijas nav pareizais ceļš. Dažiem pat ar naudu ir ļoti liels pārbaudījums," pauda Dimanta, vienlaikus atzīstot, ka, protams, ir labi, ja cilvēkiem pēc traģēdijas ir arī zināms finansiāls drošības spilvens.Ziedot.lv vadītāja arī atklāja, ka viņu biedē cilvēku vēlme uz ātru linča tiesu. "Es tomēr aicinātu ļaut policijai strādāt. Ja gribam ātri kaut ko dabūt gatavu, lai tikai būtu rezultāts, var atkārtoties "zolitūde" izmeklēšanā. Mēs varam notiesāt arī pavirši, atrast nepareizo vainīgo," skaidroja Dimanta.Tāpat Dimanta aicināja padomāt, kā jūtas otrā puse, nosacītie vainīgie un viņu ģimenes, bērni. "Gala rezultātā visi nebūs vainīgi. Tie būs konkrēti cilvēki, un tā nebūs Maxima grāmatvede vai arhitektu biroja sekretāre, taču arī uz viņām pašlaik gulstas šī vaina. Uz visiem [iesaistīto] uzņēmumu darbiniekiem. Tajā pusē arī ir cilvēki ar savām ģimenēm. Ja gribam būt līdzjūtīga un iejūtīga sabiedrība, mums jāspēj iet nevis ar naidu, bet iet ar godīgu attieksmi," viņa sacīja.