Un, lai gan apvienības līderis Raivis Dzintars jau paspējis norādīt, ka tie nekādā ziņā nav draudi gāzt valdību, patiesībā tieši to tas arī nozīmē. Jo politiskā loģika un realitāte saka - ja kāds no koalīcijas partneriem izgāž budžetu, valdība krīt un tiek veidota jauna.
Pāris dienu pēc ultimāta izvirzīšanas gan parādījās informācija, ka Nacionālā apvienība no savām prasībām daļēji atteikusies, taču tā tomēr īsti nav taisnība. Iedziļinoties lietas būtībā, redzams, ka notikusi tikai problēmas risināšanai prasītās summas samazināšana punktos, kuros tas izskatās loģiski, nevis atkāpšanās no lietas būtības. Tas nozīmē, ka vislatvieši tomēr palikuši pie savām prasībām, un tikai tālākā notikumu gaita parādīs, vai viņu muskuļu masa ir samērojama ar ambīcijām. Jo, nolecot nost no savas vēlmes palielināt finansējumu demogrāfijai un kārtējo reizi tikai skaļi izrunājoties, partija ne tikai parādīs koalīcijas partneriem, ka nav spēlētājs, kuru vērts ņemt nopietni, bet arī riskē zaudēt vēlētāju atbalstu ilgtermiņā. Protams, vēlētājam, kurš par viņiem balso neatkarīgi no ārējiem apstākļiem vai aiz inerces, šāda pazemojuma piedzīvošana īpašu diskomfortu nesagādātu. Vēl vairāk - iespējams, viņš to pat nepamanītu vai norakstītu uz ļaunajām, korumpētajām un vecajām varas partijām, kuras neļauj šķīstajiem vislatviešiem izvērsties. Turpretim vēlētājs, kurš ierindojams tā sauktajā svārstīgajā grupā, taču ir ar noslieci uz Nacionālās apvienības atbalstīšanu, šādu piekāpšanos var arī nesaprast. Un tas jau nozīmētu, ka Dzintara sapnis par vēl lielāku Saeimas frakciju pēc nākamajām vēlēšanām ir izsapņots.
Savukārt, ja Visu Latvijai!-TB/LNNK izdosies panākt savu un demogrāfija patiešām saņems papildu finansējumu, partija ar vienu šāvienu būs nošāvusi ļoti daudzus zaķus. Pirmkārt, tas nāks par labu demogrāfijai, kas saņemtu necerētu naudu. Otrkārt, tas parādīs, ka ar viņiem koalīcijā rēķinās, un nākamais manevrs jau var būt arī papildu ministra vietas pieprasīšana (kas, ņemot vērā frakcijas lielumu, šķistu tikai loģiski). Treškārt, tas būs skaidrs signāls vēlētājiem, ka partija ar vārdiem nemētājas un savus solījumus tur.
Pagaidām, protams, pāragri prognozēt, kas notiks ar vislatviešu mesto izaicinājumu, taču nav šaubu, ka organizācijas nākotnei šis ir ļoti svarīgs brīdis. Jo tieši šobrīd izšķiras, vai tā būs nopietna partija ar savu mugurkaulu vai tikai skaļš, bet savā būtībā tomēr diezgan margināls grupējums, kurš ir spējīgs tikai bļaustīties un nekad neiegūs nopietnu ietekmi valdībā.