Tādos rītos, kad cilvēki, dodoties uz darbu, steidzīgi min asfaltu, iesprostoti automobiļos, kvern sastrēgumos un, runājot pa telefonu, dalās savas privātās dzīves detaļās ar apkārtstāvošajiem svešiniekiem, doma par Baltijas reokupāciju tiešām var šķist savāda. Taču, pārvietojot pa pasaules politisko karti šaha kauliņus, reokupācijas ideja jau var izskatīties daudz iespējamāka. Aleksandrova teksts ir sarakstīts kaitinošā un provokatīvā manierē, tas vadās pēc brutālas spēka politikas principiem, un tajā nav minēts ne pušplēsts vārds par kādiem starptautiskajiem principiem vai pienākumiem. Mums tas šķiet pilnībā nepieņemami, jo šie principi kā ne kā garantē mūsu neatkarību. Lai cik atbaidošs šķistu Aleksandrova domu gājiens, mums ir jāņem vērā, ka ar šādu Krievijas pieeju ārpolitikai mums daļēji ir jārēķinās.
Minētajā tekstā ir atrodams arī tāds nepatīkams vārdu salikums kā «skaidrs stratēģiskais pārākums Baltijas valstīs». Uz tā esamību jau iepriekš ir norādījuši vairāki pašmāju un Rietumu eksperti, jau tāpēc vien domu par Baltijas reokupāciju nevar nosaukt par pilnībā absurdu. Šīs idejas varbūt ir absurdas tādā izpratnē, ka tās ir nepieņemamas, bet ne tādā ziņā, ka tās ir neiespējamas. Te piedevām jāpiebilst, ka, spriežot pēc aizsardzības budžeta apmēriem, igauņiem ar potenciālo draudu izpratni sokas daudz labāk nekā mums, latviešiem.
Pāris dienu pēc savu pārdomu publicēšanas, minētais politologs paviesojās arī Krievijas televīzijas kanāla РБК-ТВ raidījumā, kurā tika apspriesta situācija Sīrijā. Pārraides laikā tika veikta interaktīva skatītāju aptauja, lai noskaidrotu, kā Krievijai būtu jāreaģē uz Rietumu militāro iesaistīšanos Sīrijas pilsoņkarā. Šķiet absurdi, bet viens no četriem piedāvātajiem variantiem bija Baltijas valstu ieņemšana, un to favorizēja 26,4% aptaujas dalībnieku. Te arī jāpiebilst, ka РБК-ТВ nav nekāds krūmu kanāls. To droši varētu uzskatīt par amerikāņu The Bloomberg Television ekvivalentu Krievijā, kuru drīzāk patērē labāk informētā sabiedrības daļa.
Pilnībā piekrist Igaunijas aizsardzības ministram nevar arī par to, ka ir absurdi un apkaunojoši reducēt pasaules sabiedrības bažas par ķīmisko ieroču izmantošanu līdz ģeopolitiskām varas spēlēm. Reinsalu, protams, pauž oficiālo nostāju, tomēr ir vairāk kā skaidrs, ka Sīrija pamazām ir kļuvusi par futbola bumbu lielvalstu savstarpējā cīniņā. Un to sevišķi svarīgi ir apzināties mūsu mazajās valstiņās, lai arī mēs kādu dienu nekļūtu par līdzīga mača upuriem.