Adijāns: Izšķiršanās par Eiropu

Toreiz Latvijas pilsoņiem bija tiesības izvēlēties nogriezties uz Eiropas ceļa vai no tā atsacīties, kaut pagrieziena signāls mirgoja jau sen un valsts mērķtiecīgi tika vesta Briseles virzienā. Vai tauta tika apvesta ap stūri?Lai atbalstītu pozitīvu referenduma iznākumu, sperti tika vairāki interesanti soļi. Satversmes labojumi atļāva valdībai izvēlēties gan datumu, gan referenduma jautājuma formulējumu. Tas skanēja nevainīgi - vai jūs esat par dalību? Notika rūpīga izvairīšanās no neveikliem, bet juridiski precīzākiem terminiem, piemēram, "pievienošanās". Organizējot balsošanu kā pēdējiem no Baltijas, Latvijas valdība pirmsiestāšanās diskusijas novienkāršoja līdz identitātes jautājumam. Arī miljons latu lielā subsīdija, kas tika piešķirta kampaņas rīkošanas komitejai, bez kautrēšanās tika izmantota.Divas dienas pirms referenduma Latvijā ieradās toreizējais Lietuvas prezidents Rolands Pakss un mudināja savas kaimiņvalsts iedzīvotājus izdarīt pareizo izvēli: "Igaunija, Latvija un Lietuva kopā bija uz Baltijas ceļa, un tagad Latvijas uzdevums ir šo ceļu pabeigt." Lietuvas iedzīvotāji pirms dažiem mēnešiem ar 91% bija pārliecinoši nobalsojuši par iestāšanos ES. Latvija un Igaunija pēc Maltas bija divas visskeptiskāk noskaņotās jaunās kandidātvalstis. Tagad situācija faktiski ir apgriezusies kājām gaisā. Igaunijai jau ir eiro, Latvijā tas tūlīt būs, bet Lietuva ir palikusi pēdējā, kam jāpabeidz Baltijas ceļa trešais posms. Tagad, kad runa vairs nav par sabiedrības pārliecību, bet gan par makroekonomiskajiem rādītājiem, lietuviešu lomu veiksmīgi ir pārņēmuši igauņi.Eirointegrācijas kampaņas izdarītais spiediens ir masīvs kā šodien, tā toreiz. Neraugoties uz to, Latvijas sabiedrība pēc desmit gadus ilgajām attiecībām ir kļuvusi skeptiskāka. Globālā finanšu krīze ir laupījusi ticību spilgtajam eiropeiskās pārticības sapnim. Dāņu cukurs lielveikalu plauktos ir ikdienišķs atgādinājums jaunās ēras nejēdzībām, kad par valsts rūpniecības attīstību tiek lemts kaut kur tālu projām. Jelgavā, kur vietējie uzņēmēji bija attīstījuši veiksmīgu cukura ražošanu, tagad tiek būvēta uzņēmuma Uralvagonzavod rūpnīca. Tas gan droši vien ir labāk nekā zaļa pļava bijušās cukura fabrikas vietā, tomēr vietējos uzņēmējus ir nomainījuši rūpnieki no Krievijas.2003.gada oktobrī veiktā Latvijas faktu aptauja par sabiedrības attieksmi pret Latvijas dalību ES atklāj vairākus interesantus aspektus. Pirmkārt, lata nomaiņa ar eiro tiek vērtēta kā mazsvarīgs arguments kā no pievienošanās skeptiķu, tā arī no atbalstītāju puses, svarīguma rangā ieņemot attiecīgi 16. un 13.vietu. Lieki piebilst, ka tas nu ir krasi mainījies. Otrkārt, novērojama pilnīgi pretēja aptaujāto izpratne par to, vai iestāšanās ES var tikt vērtēta kā Latvijas drošības garants. Gan atbalstītāji, gan skeptiķi pēc svarīguma šo jautājumu ievieto augstajā trešajā vietā, bet ar atšķirību, ka vieni uzskata dalību ES kā drošības garantu, bet otri, ka tas nebūs nekāds drošības garants, tāpēc nav jēgas iestāties. Te nu jāsaka, ka ES pati par sevi, protams, nav nekāds militārais vairogs, bet lēmums par pievienošanos bija svarīgs priekšnosacījums Latvijas uzņemšanai NATO, tāpēc te nu gan jāpiekrīt pievienošanās atbalstītājiem.Šajā aptaujā kā arguments numur viens par iestāšanos ES tiek izvirzīts tas, ka šis process nodrošinās Latvijas vispārēju iekļaušanos Eiropā. Pārsteidzoši, bet otrajā vietā ir Latvijas ekoloģiskās situācijas uzlabošanās. Trešā vieta jau tika pieminēta, bet ceturtajā ir nokļuvis arguments, ka Latvijai vienkārši nav citas iespējas, jo tā nevar pastāvēt viena pati. Šis ir arī viens no kampaņu centrālajiem argumentiem, un tas arvien vairāk iegūst apstiprinājumu. Tā vien šķiet, ka valstis, kas līdz šim bijušas tādā kā pelēkajā zonā - ne īsti ar Krieviju, ne īsti ar ES -, pamazām izrāda arvien lielāku vēlēšanos pievienoties kādai no pusēm. Pretējā gadījumā sanāk tāda kā sēdēšana uz diviem krēsliem, un šādu variantu neakceptē ne viena, ne otra puse. Latvijai agrāk vai vēlāk būtu jāizvēlas, un, raugoties uz Ukrainas vai Gruzijas situāciju, šķiet, ka mēs esam pieņēmuši pareizo lēmumu.Referenduma priekšvakarā laikraksts Diena uz titullapas publicēja bipolāro karti, kura piedāvāja Latvijai būt vienā saimē ar Eiropu vai arī ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Eirointegrācija ir identitātes jautājums. Ja paraugās uz visām bijušajām padomju republikām, ir skaidri redzams, ka vistālāk tikušas tās, kuras izvēlējušās Rietumu ceļu. Dažs gan saka, ka arī Baltkrievijā tīri labi dzīvojas, tomēr, domājams, tas nav tas virziens, kurā lielākā daļa Latvijas sabiedrības vēlētos iet.