Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Agešins: Mazākumtautību jauniešu integrācija notiek sabiedrības līmenī

Teju visi mazākumtautību skolu absolventi brīvi runā latviešu valodā, tādēļ izglītības sistēmā nav nepieciešams veikt nekādas izmaiņas, portālam Diena.lv pauda Saeimas deputāts Valērijs Agešins (SC). Taču nacionāli orientētie politiķi uzsver, ka ar to ir par maz un norāda, ka ideālā gadījumā dažādu tautību bērniem jau kopš bērnudārza vecuma būtu jāmācās vienā valodā.

Agešins skaidro, ka mazākumtautību jaunieši veiksmīgi iestājas un mācās Latvijas augstskolās, kas pierāda to, ka viņi ir veiksmīgi apguvuši latviešu valodu. Viņaprāt, nav nepieciešams papildus veicināt sabiedrības integrācijas procesus, jo integrācija notiek sabiedrības līmenī. "Latvieši un krievi tik un tā nedzīvo blakus, viņi sen jau pamatā pārsvarā dzīvo kopā, jo skolās, sporta klubos un visādos pulciņos bērni kopā darbojas, spēlē futbolu vai hokeju. Integrācija notiek sabiedrības līmenī gan augstskolās, gan pulciņos, gan sporta klubos," uzskata V.Agešins. Pretējās domās ir Saeimas Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK frakcijas deputāte, izglītības politikas pētniee Vineta Poriņa, kura norāda, ka vislabākais variants būtu bērnu kopīga mācīšanās jau kopš bērnudārza vecuma. Tas, viņasprāt, novērstu "apkaunojošo faktu", ka latviešu bērnu vecāki, nevarot sagaidīt rindu latviešu bērnudārzā, spiesti sūtīt atvasi bērnudārzā ar krievu mācību valodu."Ja pagaidām nav iespēju vienoties par valsts finansēto skolu pāreju uz latviešu valodu, un segregētās skolas likvidēšanu, ir jāturpinās tam procesam, ka mazākumtautību vecāki sūta savus bērnus latviešu skolās. Tas notiek jau kopš deviņdesmitajiem gadiem," uzskata deputāte.Lai gan formāli Latvijā nav krievu skolu – ir skolas, kuras relizē mazākumtautību izglītības programmas, tomēr vērojams, ka valsts finansētajās skolas veicina asimilāciju krievu valodā. Poriņa uzskata, ka bilingvālajās mazākumtautību skolās tiek veicināta ne tikai sabiedrības sašķeltības turpināšana, bet notiek arī šo jauniešu diskriminācija, jo tie nespēj iesaistīties studiju procesā nepietiekamas latviešu valodas prasmes dēļ.

"Jāpārtrauc uzturēt bilingvālās skolas, kuras to dārdzības dēļ neatļaujas pat ekonomiski attīstītas valstis, un jādara viss iespējamais, lai skola nevis šķeltu, bet vienotu Latvijas sabiedrību," uzskata deputāte.

Atšķirīgus viedokļus pauž arī skolu direktori – piemēram, Daugavpils Krievu vidusskolas direktors Jevgeņijs Timošenko norāda, ka integrācijas process jau tagad sekmīgi notiek, tādēļ nebūtu nepieciešams veikt šāda veida izmaiņas izglītības sistēmā. Viņa vadītajā skolā bērni veiksmīgi apgūst gan krievu valodu, kultūru un vēsturi, gan latviešu valodu, kultūru un vēsturi.

"Integrācijas procesā krievi nedrīkst aizmirst par savām saknēm, kultūru, taču tai pašā laikā krieviem ir jāsaprot, ka mēs dzīvojam valstī, kur pamatnācija ir latvieši," uzsver J.Timošenko.

Turpretī Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse atzīst, ka neredz attaisnojumu tam, kāpēc Latvijā mācībām vajadzētu notikt svešvalodā, ja tā nav kultūras izglītība. "Jo ātrāk šie bērni nokļūs latviskā vidē, jo labāk. Lielāka problēma ir skolotāji, kas nevar mācīt šajās skolās latviski, nekā tie bērni, kuri tur mācītos. Bērni mācītos uzreiz, tikai dodiet viņiem!"

2012./2013.mācību gadā no 807 Latvijas vispārizglītojošajām skolām 99 skolās mācības notiek krievu valodā, savukārt 65 – gan latviešu, gan krievu valodās, portāls Diena.lv uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā. Valstī kopumā ir 200 706 skolēni – no tiem 54 206 mācās skolās ar krievu mācību valodu. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē