"Laukos ir pilnīgi normāli, ka mirušo apbedīšanu veic cilvēki, kas nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību. Taču tas nav tīšuprāt. Laukos tā vienkārši notiek, tā ir tradīcija. Tur pakalpojuma izmantotāji pārsvarā pat nepainteresējas par formalitātēm. Galvenais, ka mirušais apbedīts," situāciju lauku reģionos skaidro Štreihfelds.Viņš arī norāda, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aplēses par ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu būt nedaudz pārspīlētas. Štreihfelds uzskata, ka ēnu ekonomika nozarē varētu nebūt tik liela, kā norādīja VID.Taču viņš atzīst, ka nozare ir nesakārtota. Viens no instrumentiem, kā veicināt nozares sakārtošanu, būtu apbedīšanas likuma izstrādāšana un tā pieņemšana. Uz regulējuma nepieciešamību norādīja arī Konkurences padome (KP), VID un Patērētāju tiesību aizsardzībs centrs (PTAC).Štreihfelds stāsta, ka viņa vadītā asociācija savulaik pat bija izstrādājusi likumprojektu, par pamatu ņemot attiecīgu normatīvu, kas ir Vācijā. Taču politiķu atsaucību tas neguva.Kā ziņots, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone informēja, ka puse no apbedīšanas nozares uzņēmumiem neuzrāda nekādus ieņēmumus.Ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē pērn varētu būt vismaz 5,45 miljoni eiro, liecina VID veiktais aprēķins, kurā vērā ņemts mirušo cilvēku skaits valstī pērn, vidējās apbedīšanas pakalpojumu izmaksas, apbedīšanas izmaksu kopsumma, no kā atņem nozarē nodarbināto nodokļu maksātāju deklarēto apgrozījumu.
Apbedītāju asociācija: Nozarē esošā ēnu ekonomika ir izteiktāka lauku reģionos
Ēnu ekonomika apbedīšanas pakalpojumu nozarē Latvijā izteiktāk ir novērojama lauku reģionos, aģentūrai LETA norāda Latvijas Apbedītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Štreihfelds.Taču viņš atzīmē, ka tas noteikti nenozīmē, ka tie cilvēki, kas lauku reģionos nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu nodrošināšanu, tīšuprāt nereģistrē savu saimniecisko darbību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.