Banku iekšzemes kredītportfelis aprīlī samazinājās par 0,2%, tai skaitā kredīti nefinanšu sabiedrībām saruka par 0,6% un aizdevumi mājsaimniecībām - par 0,4%, bet kredīti finanšu iestādēm pieauga. Iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps gandrīz nemainījās un veidoja 4,4% (kredītiem nefinanšu uzņēmumiem 5,7%, kredītiem mājsaimniecībām 5,2%).
Aprīlī kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums palielinājās par 0,6%, līdz ar to gada pieauguma temps sasniedza 7,4%. Mājsaimniecību noguldījumi mēneša laikā pieauga par 1,3% un pārsniedza pagājušā gada aprīļa rādītāju par 9,8%. Savukārt nefinanšu uzņēmumu noguldījumi aprīlī saruka par 0,7%, un to gada pieauguma temps veidoja 5%.
Piesaistīto mājsaimniecību noguldījumu pieaugums norāda, ka augošie ienākumi ļauj ne tikai aktīvi iepirkties, par ko liecina gada 1.ceturksnī vērotais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums, bet arī atlicināt naudu priekšdienām. Lai gan, tautsaimniecības izaugsmei palēninoties, aprīlī nedaudz tukšāki kļuvuši uzņēmēju banku konti, noguldījumu pieauguma tendence kopumā turpinās un gada skatījumā noguldījumu pieaugums gaidāms arī turpmākajos mēnešos. Absolūtos skaitļos stabilāks būs iedzīvotāju noguldījumu kāpums, kamēr uzņēmumiem mīsies uzkrājumu pieauguma un sarukuma mēneši, vērtē ekonomists.
Lai gan bankas atzīst, ka būtu gatavas kreditēt kvalitatīvus uzņēmumu projektus un arī resursi kreditēšanai bankām kļūst aizvien lētāki un pieejamāki, tostarp kreditēšanu veicina Eirosistēmas Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas darbība, tomēr pēc risku izvērtēšanas gan bankas, gan uzņēmumi joprojām ievēro piesardzību. Tomēr nelielu kredītu pieprasījuma kāpumu šā gada laikā var gaidīt gan no uzņēmumu, gan arī mājsaimniecību puses, kas saistīsies ar grozījumiem likumdošanā un lielāku banku dalību mājokļu iegādes valsts atbalsta programmā. Atsevišķas bankas ziņo arī par no jauna izsniegto kredītu apjoma kāpumu, tādēļ Purviņš prognozē, ka banku sektora kopējā kredītportfeļa sarukums turpinās palēnināties.