Arhibīskaps Vanags aicina rast prieku pie Dieva

Komentārs

I rest my case

grieķu dievi sen nosprāguši

Sliktas ziņas, brāli. Kristietība iet mazumā tādos ātrumos, ka pat katoļi sāk palikt pielaidīgāki pret gejiem. Šī antīkā misticisma un aizspriedumu migla, ko jūs saucat par ticību, izgaisīs, tāpat kā savulaik izgaisa ticība Grieķu dieviem utt.

Tur nekas nav darāms, tās ir otrās brīvvalsts rietumnieciskās izglītības sekas ...

joske(Jūs pats ar mazo burtu rakstiet), es neapgalvoju, bet izsaku savu viedokli, ko man darīt paredz, Jūsu pieminētā, vārda brīvība. P.S. Ja rakstiet Dievs ar mazo burtu, tad, iespējams, Jūs domājiet kādu nekonkrētu dievu, un tādā gadījumā uz to neattiecas kristiešu Dievs, tātad tāds vai tas, kuram Ziemassvētki nav svētki. Ak tā, es nezinu vai esmu ar Jums kopā cūkas ganījis, jo nezinu Jūsu vārdu, kas aiz pseidonīma paslēpies, tāpat kā mans.

Ar apgalvojumiem neaizraujas priesteri vien. to dara visi. Arī tu, senais, apgalvodams, ka dievu vajadzētu likt mierā... vārda brīvība paredz tiesības visiem pilsoņiem izteikties. Te nav Z-Koreja.

Baznīcu varētu interpretēt kā slimnīcu, kur visi vienojušies ap ārstu (Kristu), lai dziedinātos. Slimnīca nav rožu dāŗzs un arī slimnieki ir ar dažādām ielaistām slimībām (dažs varbūt pat ar mantkārību, dusmām, negausību utt.). Viņus tomēr vieno vairāk vai mazāk apzināta un godīga vēlme ārstēties (runa, protams, nav par tādiem, kuri apzināti liekuļo). Turpretī slimniekam, kurš pat neatzīst savu slimību (grēku) palīdzēt ir daudz grūtāk.. Šādu slimniekus statusā patlaban atrodas liela daļa sabiedrības Kas notiek, kad šīs slimnīcas (reliģiskie veidojumi) tiek apkarotas (ateismā), - mēs redzējām Padomju savienībā, Ķīnā un Kambodžā: neredzēta vēriena nelaimes un vardarbības. Mūsdienu pasaulē pamazām pieaug izvirtības un vardarbības līmenis. Tas daudzkār pārsniedz viduslaikus un jaunos laikus. Turklāt atšķirībā no senlaikiem mūsdienu cilvēks ir augsti izglītots, bet tas viņu neglābj no slimībām (grēkiem) Vai ne? Reliģijas nozīmi nenovērtēšana ir milzīga mūsdienu sabiedrības kļūda, kas jau atspēlējas demogrāfskajā krīzē, korupcijā un perversijās, kas uzplaukst sabiedrībā Bez reliģijas nav stabilas morāles Ja pieņem, ka ļaunas un labais ir cilvēka subjektīvajā kompetencē - tad kas kādam izdevīgi tas arī būs labs, kas neizdevīgi - tas ļauns tadējādi postmodernajā sabiedrībā, nonākuši esam līdz morālajam relatīvismam - un tas arī ir iemesls korupcijai un citiem ļaunumiem - katrs dara ko grib - cits slepkavo, cits zog, cits stieg perversijās. Bez Dieva izveidot un uzturēt universālu ētiku ilgstoši nevar. Tāpēc metīsim augtprātību pie malas un sāksim iedziļināties dzīves jēgas un morāles jautājumā pēc būtības! Baznīca nav tikai ēka vai organizācija (katoļu, pareizticīgo vai luterāņu)! Baznīca tie esam visi mēs, ja vien esam gatavi ārstēties no grēka un pilnveidoties! Dievs ir REALITĀTE nevis teorija!

reliģija jēga nav "bizness", kā daži kļūdaini domā, tās mērķis ir PAVISAM cits - cilvēka dzīves jēgas REĀLS piepildījums bez reliģijas NEVIENA kultūra NAV iztikusi, un nav arī radusies (Rietumu civilizācija veidojusies pamatā uz kristietība bāzes, arābu kultūra veidojusies no islāma, Indijas kultūra - no hinduisma utt.) kultūra un pats cilvēks (kāds viņš ir izveidojies) ir atvasinājums no reliģijas - tas ir nopietnu sociologu viedoklis, nevis nezinātniskas padomju ateistu pasaciņas Padomāsim par to nopietni!

tevī - rādās - ne baznīca,bet gan ateja tad nu arī ateja VISAPKĀRT

tur labāk ožas

zvanot pa uzticības portāliem un savas kaites stāstot

Kristietībai vajadzētu pateikt PALDIES katram latvietim - neatkarīgi no viņa reliģiskās pārliecības! Par to, ka 1) kristietības ietekmē izveidojās latviešu nācija ar kristīgajā morālē sakņotām vērtībām, 2) par latviešu literārās valodas, rakstu valodas izveidošanu, kas tapa uz mācītāja E.Glika tulkotās Bībeles pamata, 3) par Dziesmu svētku kustību, ko pirmais iesāka mācītājs J. Neikens Dikļos, 4) par hernhūtiešu darbību, kuras rezultātā latvieši pameta krogus un sāka atbildīgi saimniekot, lasīt Bībeli, dziedāt garīgas dziesmas draudzes namos. Un nekāda folklora latviešus no krogiem nespēja atturēt PIRMS herhūtiešu darbības sākuma no krogiem. Tur, kur darbojās herhūtieši - uzplauka saimniecības, kas deva latviešiem turību un iespēju izglītot savus bērnus. Herhūtieši arī paši izglītoja ikvienu lasīšanā un rakstīšanā! Tajos pagastos, kur tas notika - arī parādījās pirmie atmodas darbinieki.Tajās vietās, kur bija hernhūtisms - brāļu draudzes - tur arī sākās NACIONĀLĀ ATMODA (Vidzemē) utt. PALDIES PAR TO KRISTIETĪBAI, ka esam eiropeiska nācija!

Reliģiska ticība (uzticība) ir jānošķir no ikdienišķas ticības jeb ticēšanas, ko pazīst IKVIENS cilvēks! Bez ticības NEVAR pastāvēt neviens cilvēks. Jebkurš vairāk vai mazāk uzticas kādam cilvēkam, piemēram, sievai, vīram, mātei, vecākiem, kādai idejai, avīzēm, zinātnei, dabas likumiem utt. Tos pat nepārbaudot! Atšķirībā no šādas ticības, kristieši savu pārliecību PĀRBAUDA - garīgajā praksē - un savā dzīvē izjūt Dieva vadību! Tātad tā ir PAMATOTA ticība – konkrētā mistiskās Dieva klātbūtnes pieredzes realitātē, nevis kaut kāda akla ticēšana, kā to cenšas iestāstīt ateisti! Vārds "absolūts" attiecas uz Dievu, Dievs ir absolūts. NEKAS cits pasaulē nevar būt pilnībā absolūts, pat ticība - ne! Taču ticība - t.i., uzticība Dievam - ir ceļš uz absolūto, uz augstāko iespējamo pilnības pakāpi! Kristietība māca, ka to iespējams sasniegt tikai tad, ja mēs neignorējam mūsu tuvāko vajadzības, esam ieinteresēti citu cilvēku ciešanās un steidzamies tās mazināt! Tikai tā iespējams tuvoties Dievam!