Viņš aģentūrai LETA atzina, ka tikai minimālās algas paaugstināšana kādu labumu dod tiem, kuri strādā publiskajā sektorā. Ir dažādi veidi, kā privātajā sektorā darba devēji var panākt, ka viņi saviem darbiniekiem algu līdz ar minimālās algas paaugstināšanu nepalielina, norādīja Krīgers un kā piemēru minēja darba slodzes samazināšanu "uz papīra".
Ceļot minimālo algu, tas ir jākompensē arī darba devējiem, lai viņiem nerastos papildu izdevumi. Krīgers arī pauda viedokli, ka minimālās algas paaugstināšana šogad arī nevienam neko nedeva, tikai papildu izdevumus darba devējiem.
Vaicāts, kā LBAS vadītājs kopumā vērtē, ka minimālā alga varētu tikt paaugstināta par 15 eiro, viņš norādīja, ka tai tomēr būtu jābūt aptuveni 50% apmērā no valstī esošās vidējās algas, līdz ar to minimālajai algai būtu jābūt ap 400 eiro lielai.
Tāpat Krīgers norādīja, ka valdošā koalīcija iepriekš solīja, ka nākamajā gadā minimālā alga tiktu pacelta tā, lai sasniegtu pusi no vidējā atalgojuma tautsaimniecībā, kas tad arī būtu aptuveni 400 eiro.
Jau ziņots, ka tikai pie labiem makroekonomiskajiem rādītājiem Latvijā minimālā alga varētu pieaugt līdz 375 eiro, lai gan Labklājības ministrija iesniegusi izvērtēšanai vairākus variantus, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Augulis stāstīja, ka Ekonomikas un Finanšu ministrija izvērtēšanai iesniegušas vairākus variantus, kas darīts, nezinot makroekonomiskās prognozes, proti, pirmais no tiem paredz atstāt tādu pašu līmeni, kāds ir šobrīd, - 360 eiro, bet kāds cits variants paredz minimālās algas palielināšanu līdz 375 eiro.
"Tomēr, runājot par šādu minimālās algas palielinājumu, ir jāvērtē vairāki apstākļi - makroekonomiskās prognozes, kādi būs apstākļi ārpus Latvijas robežām un kāda situācija ir pie mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā," sacīja Augulis.
Jau ziņots, ka šogad minimālā mēneša darba alga valstī pieauga no 320 eiro līdz 360 eiro.