"Tad, kad ministrija plānoja programmas, finanšu tirgi klusēja. Ekspozīcija Baltijas tirgos tika uzskatīta par pietiekamu, drīzāk problēma bija amortizēt jau izsniegtos kredītus. Savukārt šobrīd situācija ir radikāli mainījusies, kreditēšana strauji aug un drīzumā pārsniegs pirmskrīzes periodu," skaidroja Ašeradens.
Viņš atzīmēja, ka interese par finanšu instrumentu programmām ir relatīvi zemāka, jo uzņēmējiem nereti vieglāk ir tikt pie finansējuma, vienojoties ar banku, nevis strādājot ar Eiropas Savienības programmām, kurās ir strikti noteikumi.
"Šobrīd ir politiskās debates, kā rīkoties šajā jautājumā. Sākotnēji tas bija paredzēts kā reciklētais kapitāls, kuru atgriežot, tā nauda būtu valdības rīcībā, taču redzam, ka tas īsti nestrādā, kā plānots. Finanšu ministrija pašlaik kļūst arvien nervozāka, vai šī nauda tiks pietiekami apgūta. Tāpat jūtam, ka pieaug spiediens palielināt grantu bloku," pauda ministrs.
Pēc viņa teiktā, viena programma, kurā Ekonomikas ministrija piekāpusies, ir Industriālo zonu programma, kuru paredzēts pārveidot par grantu programmu. "Pašlaik strādājam pie tā, lai pārdalītu naudu no dažādām programmām un uz otro kārtu ģenerētu naudu apmēram 205 miljonu eiro apmērā. Industriālās zonās šobrīd notiek ārkārtīgi dinamiska attīstība - Ventspilī, Liepājā, Saldū, Jelgavā utt. Praktiski visi reģionālie centri runā par nepieciešamību attīstīt industriālās zonas," pauda Ašeradens.
Viņš piebilda, ka arī Rīgā ir nobriedusi iecere par augsto tehnoloģiju parka izveidi un Ekonomikas ministrija mēģinās atrast risinājumu, kā to atbalstīt. Tāpat ministrija aktualizējusi diskusijas par tā sauktā Junkera plāna finanšu instrumenta izveidi, kas nodrošinātu aizdevumus industriālo zonu attīstībai.
"Attiecībā uz šo jautājumu esam tuvu risinājumam, esam izgājuši pirmo debašu loku. Politiski mēģinām atrast līdzsvaru starp reģioniem un Rīgu. Protams, ir jaudīgs reģionu lobijs. Ekonomikas ministrijā uzskatām, ka augsto tehnoloģiju parki ir būtisks galvaspilsētas ekonomiskās zonas atribūts un mums ir labs pamats, lai uz to virzītos," pauda ministrs.
Vienlaikus viņš pastāstīja ka tradicionāli ar reciklējamo kapitālu pirmajiem būtu jāmācas strādāt riska kapitāla fondiem, taču attīstības finanšu institūcijā "Altum" riska kapitāla programma līdz šim ļoti iekavējusies. "Es ceru, ka to beidzot izdosies sākt īstenot, bet kopš programmas pieteikuma mēs ar to esam ķēpājušies jau vairāk nekā gadu. Es tiešām ceru, ka tagad šis jautājums ir nokārtojies. Savukārt riska kapitālisti saka, ka nav pietiekami daudz projektu, kuros ar viņiem kāds gribētu sadarboties. Tā ir Latvijas uzņēmēju domāšanas problēma: "Es pats! Es ne ar vienu nedalīšos!"," klāstīja Ašeradens.
"Noslēgumā es varu teikt, ka Eiropas Komisija gribētu, lai mēs mākam strādāt ar tirgus instrumentiem, bet mēs tam īsti vēl neesam gatavi. Mēs labāk vēlamies grantus, un tie ir lielie problēmjautājumi Latvijas ekonomikā," piebilda ministrs.