Iepriekš Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis akcentēja, ka pēdējā laikā ticies ar daudziem uzņēmējiem, tostarp lauksaimniekiem, kuri pauduši neizpratni un sašutumu par strauji pieaugušajiem maksājumiem par elektroenerģiju. Par šiem jautājumiem ZZS frakcija šodien plāno runāt ar AS Latvenergo un AS Sadales tīkls pārstāvjiem.
Savukārt Ašeradens norādīja, ka jāsaprot, vai elektroenerģijas cenas pieaugums ir objektīvs, ņemot vērā, ka Latvijā vēsturiski Sadales tīkla infrastruktūra tiek izmantota neefektīvi.
"Iepriekš ikviens varēja pieteikt tādu jaudu, kāda nākotnē būs nepieciešama. Taču tagad redzam, ka liela daļa uzņēmumu un arī iedzīvotāju patērē aptuveni 8-20% no tās jaudas, ko viņi ir pieteikuši. Visa sadales tīkla vērtība ir aptuveni trīs miljardi eiro, un Sadales tīklam tā ir jāuztur, tāpēc gribam panākt, ka elektrība tiek tērēta tik, cik nepieciešams. Tā rezultātā Ekonomikas ministrija piedāvāja jaunu tarifa sistēmu, kas paredz, ka tiek samazināta daļa par enerģijas piegādi, bet palielināta fiksētā daļa. Fiksētās daļas ieviešana liek patērētājiem domāt, cik lielas jaudas tiem nepieciešamas," skaidroja ministrs.
Ašeradens atzina, ka ir dzirdējis ziņas par lauksaimnieku saņemtajiem lielajiem rēķiniem pēc jaunās sistēmas ieviešanas šā gada augustā, taču, pēc ministra domām, atsevišķi lauksaimniecības uzņēmumi pieslēgtās jaudas izmanto neefektīvi, jo vienam uzņēmumam ir vairāki elektroenerģijas pieslēgumi, no kuriem atsevišķi pieslēgumi nepatērē nekādas jaudas. Ekonomikas ministrs piekrita, ka vispirms ir jāsaprot, ko darīt ar tiem elektroenerģijas patērētājiem, kas elektroenerģiju nepatērē vispār, tomēr viņi ir rezervējuši jaudas.
"Sarunās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) un lauksaimniekiem ir jāsaprot, kāpēc ir radusies tāda situācija ar pieslēgtajām jaudām. Piemēram, viens lauksaimniecības uzņēmums nezināja, ka viņam ir 11 pieslēgumi un tos ir iespējams optimizēt, tādējādi samazinot arī elektroenerģijas izmaksas," stāstīja ministrs.
Tāpat būs jārisina jautājums par jaudām, kas tiek patērētas sezonāli, piemēram, lauksaimniecības graudu kaltēs, estrādēs, baseinos u.c. Ministrs norādīja, ka patlaban pastāv iespēja atslēgt pasūtītās jaudas uz sešiem mēnešiem, lai pēc tam atkal tās pieslēgtu, tomēr ir atsevišķi gadījumi, kuros pieslēgumi jaudām būs vēl jārisina.
Pēc Ašeradens teiktā, elektroenerģijas jomā Latvijā tiks ieviests Austrijas modelis, kas ir saudzīgs pret mājsaimniecībām un atbalsta lielos ražotājus. "Katrā ziņā sadales tīklu efektivizācijā ir milzīga rezerve. Ja tas izdosies, vidējā termiņā piedzīvosim elektroenerģijas cenu samazinājumu, nevis pieaugumu," uzsvēra ekonomikas ministrs.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka daudzi lauksaimnieki saņēmuši negaidīti lielus augusta elektrības rēķinus. Sadales tīkla tarifa izmaiņas no 1.augusta paredz noteiktu abonentmaksu un samazinātu maksājumu par piegādāto elektroenerģiju, tādēļ kopējais maksājums pieaug tiem klientiem, kas elektrību lieto sezonāli vai nepastāvīgi. Tādēļ ir saimniecības, kurās maksājums pieaudzis līdz 18%, atsevišķās saimniecībās rēķinam pārsniedzot 35 000 eiro.
Tikmēr Sadales tīkla pārstāve Tatjana Smirnova aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka elektrotīkla jaudu ir pārskatījuši vairāk nekā 19 000 īpašnieku un 57% no saņemtajiem pieteikumiem ir par objektiem lauku apvidos. Ja elektrotīkla pieslēguma jauda īpašumā tiek izmantota neefektīvi, Sadales tīklam šis elektrotīkls tāpat ir jāuztur un klienta pieprasītā elektrotīkla jauda ir jānodrošina jebkurā laikā atbilstošā kvalitātē.
Efektīvi lietojot elektrotīkla jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju samazinās, norādīja Smirnova.
VVZ
optimizatori hrenovi
susuris