Valde atzīst, ka pašreizējā situācija mediju darbinieku sociālās aizsardzības jomā ir nepieņemama. Liela daļa darba devēju, it īpaši ekonomiskās krīzes gados, ir izvēlējušies izmantot Darba likuma neprecizitātes, lai izvairītos no sociālo iemaksu veikšanas. Piemēram, žurnālistiem samaksa pārsvarā tik noformēta nevis kā darba alga, bet kā autoratlīdzība. Tam ir vismaz divkārt nepatīkamas sekas. No ētiskā viedokļa - žurnālisti no darba devēju puses tiek mudināti saskatīt līdzīgas problēmas citās jomās, bet pievērt acis uz to, kas notiek pašu vidē. No materiālā viedokļa – žurnālisti paliek gandrīz bez sociālajām garantijām, ar minimālām māmiņu algām, slimības pabalstiem, pensijām utt.
Uzskatot, ka nedrīkstam būt izņēmums VSAOI iemaksu veikšanā, arodbiedrības biedri jau iepriekš ir mudinājuši valsts amatpersonas iesaistīties darba tiesisko attiecību sakārtošanā mediju nozarē. Saprotot arī, ka daļa mediju joprojām dzīvo krīzes apstākļos un Finanšu ministrijas prognozētais iemaksu apjoms – vairāk nekā 30% no 2014.gada tiem nozīmētu bankrotu, aicinām jauno modeli ieviest pakāpeniski. Tas nozīmētu no 2014.gada VSAOI noteikt ap 10% apmērā, triju gadu laikā sasniedzot plānoto likmi un sadalot iemaksas starp darba devēju un darba ņēmēju atbilstoši tam, kā tas notiek citās nozarēs (patlaban tie ir 11% darba ņēmējam un 24,09% darba devējam). Līdztekus tam ierosinām Darba likumā precizēt terminus "darba alga" un "autoratlīdzība" tā, lai aizsargātu žurnālistu tiesības savā pastāvīgajā darba vietā redakcijā saņemt algu un dotu iespējas darba devējiem saglabāt arī samaksas formu autoratlīdzību veidā, bet tikai tad, ja atsevišķu publikāciju sagatavošanai tiek piesaistīti tā sauktie ārštata autori.