Jau ziņots, ka koalīciju veidojošo partiju pārstāvji 22.janvārī iesnieguši izskatīšanai Saeimā grozījumus Civillikumā, kuros paredzēts noteikt darījumu, tostarp "ātro kredītu", sankciju ierobežojumus, turpmāk liedzot kredītu izsniedzējiem pieprasīt no klientiem nesamērīgi lielas parāda atmaksas summas.
"Tā kā likumprojekts atrodas izskatīšanas stadijā, pagaidām ir grūti vērtēt, kā šīs izmaiņas ietekmēs ātrās kreditēšanas sektoru kopumā. Patlaban, iepazīstoties ar iesniegtajiem likuma grozījumiem, rodas vairāki jautājumi," norādīja Horoņko.
Piemēram, nosakot līgumsoda apmēru, turpmāk būs jāievēro samērīguma princips, un tam jābūt atbilstošam godīga darījuma praksei. Tomēr pašreizējā likumprojekta anotācija neparedz detalizētāku skaidrojumu, kāds līgumsoda apmērs ir atzīstams par samērīgu un godīgu, skatoties ne tikai no parādnieka, bet arī no kreditora viedokļa, skaidroja Horoņko.
"Runājot par konstantas līgumsoda summas piemērošanu - no vienas puses, šī norma varētu radīt zināmu drošības sajūtu kredīta ņēmējiem, jo viņi būs pārliecināti par to, ka līgumsods nepārsniegs kādu noteiktu summu. No otras puses, tiem klientiem, kas aiz neuzmanības nokavēs saistību izpildes termiņu par četrām piecām dienām, konkrētas līgumsoda summas piemērošana varētu likties neadekvāta un nesamērīga, salīdzinot ar līgumsodu, kas izteikts procentos. Tas nozīmē, ka pašreizējā redakcijā likumprojekts varētu būt izdevīgs tiem klientiem, kuri kredīta atmaksu kavē ilgāk, savukārt ļoti neizdevīgs tiem klientiem, kas maksājumu nokavē tikai četras piecas dienas," skaidroja Horoņko.
Tā kā pagaidām ir pietiekami daudz neatbildētu jautājumu saistībā ar šo likumprojektu, Horoņko paredz, ka notiks plašas diskusijas, kurās "Ferratum Latvia" noteikti iesaistīsies, jo uzņēmuma mērķis un vēlme ir sakārtot nebanku mikrokreditēšanas nozari, līdzdarboties likumdošanas pilnveidošanā, veidot sociāli atbildīgas attiecības starp aizdevējiem un aizņēmējiem un uzlabot nozares tēlu sabiedrības acīs.
Horoņko norādīja, ka lielākā ātrās kreditēšanas problēma ir nespēja laikus atdot aizņēmumu, tāpēc valsts nāk klajā ar arvien jauniem mehānismiem, kuriem vajadzētu problēmu atrisināt. "Daļa no tiem patiešām ir vērsta uz jomas sakārtošanu un atzinīgi tiek vērtēta arī no jomas speciālistu puses. Liels solis ir veikts pērn decembrī, kad stājās spēkā Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kura primārais uzdevums ir noregulēt tieši inkaso kompāniju darbību valstī," sacīja uzņēmējs.
Viņš piebilda, ka 1.februārī stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi "Par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi", kas noteiks kompensējamo izdevumu griestus, ko inkaso kompānijas drīkstēs pieprasīt par parāda atgūšanu. Ideja par griestu noteikšanu ir atbalstāma, jo parādniekiem ir jāsaprot, par ko viņi maksā, un izdevumiem ir jābūt adekvātiem, sacīja Horoņko.
Savukārt 1.maijā stāsies spēkā prasība par speciālās licences nepieciešamību inkaso kompānijām. Arī šī norma vērtējama pozitīvi, uzskata Horoņko, jo paredzams, ka tā ieviesīs lielāku kārtību un caurskatāmību inkaso kompāniju tirgū.
"Esam gandarīti par to, ka valsts strādā pie jaunu normatīvo aktu izdošanas, taču pārāk daudz ir domāts par ierobežošanu un pārāk maz - par problēmu risināšanas mehānismiem. Piemēram, klientu kredītspējas izvērtēšana. Pašlaik tirgus dalībnieki izmanto visas esošās iespējas, lai novērtētu klienta spēju atdot aizņēmumu, jo no tā ir atkarīgi to varbūtējie zaudējumi. Lai labāk novērtētu klientu kredītspēju, ir nepieciešami reāli mehānismi, piemēram, pieeja banku reģistram vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) reģistram, kas patlaban mums nav piešķirta," sacīja Horoņko.
Viņš skaidroja, ka patlaban klientu pārbaude notiek, pamatojoties tikai uz publiskos avotos pieejamo informāciju. Nav iespējams pārbaudīt, vai klienta sniegtā informācija par ienākumiem ir patiesa. Ja tiktu strādāts pie tā, lai padarītu nozari caurskatāmu, vajadzētu rast iespēju mikrokreditēšanas kompānijām piekļūt šīm datubāzēm, uzskata Horoņko.
"Vēl viens temats, ko vēlos akcentēt, ir iespējamie reklāmas ierobežojumi plašsaziņas līdzekļos. Ir izskanējis viedoklis, ka ātro kredītu reklāma ir "pārāk agresīva", tāpēc to vajadzētu ierobežot. Uzskatu, ka šāda pieeja nav korekta. Vajadzētu uzraudzīt to, lai reklāma nav maldinoša. Ja tomēr plānots ieviest kādus ierobežojumus, tie nebūtu jāattiecina tikai uz kādu konkrētu nozari. Savukārt cilvēkiem vajadzētu kritiskāk izvērtēt reklāmas akcijas neatkarīgi no reklamējamā produkta," uzskata Horoņko.
Jau ziņots, ka Civillikuma grozījumu iesniedzēji norāda, ka iedzīvotāji nereti izvēlas ņemt ātros kredītus par nelielām naudas summām, jo tas šķiet ērti un izdevīgi, taču gadījumos, kad kredītņēmējam rodas problēmas saistības izpildīt, pret viņu vērstās soda sankcijas var ievērojami pārsniegt sākotnējā aizņēmuma summu.
Pašreizējais tiesiskais regulējums, kas pieļauj gan nokavējuma procentu pieprasīšanu, gan līgumsoda samaksu par vienu un to pašu līguma pārkāpumu, ir nesamērīgs, norāda viens no grozījumu iniciatoriem Saeimas deputāts Andrejs Judins (V). Tādēļ deputāti rosina likumā ierobežot pret kredītņēmēju vēršamo sankciju apjomu.
Saeimā iesniegtajos grozījumos noteikts, ka līgumsodam jābūt vienreizējam maksājumam, to nedrīkst noteikt vairākkārtīgu vai procentuāli pieaugošu maksājumu veidā, tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Tāpat deputāti likumā paredzējuši noteikt par prettiesiskiem nesamērīgus un godīgai darījumu praksei neatbilstošus procentus.