"Pirms virzāmies, vajadzētu atklāt vienu noslēpumu – ne Igaunijā, nedz arī Lietuvā pasažieru automobiļiem un vieglajam komerctransportam ekspluatācijas nodokļa nav. Tā nav vispār nekādā formā un saturā, ne atsevišķi, nedz arī kā papildus nodoklis pie degvielas, nedz arī vēl kādā citā veidā! Tātad, ja mēs Latvijā gribam, piemēram, Igaunijas veiksmes stāstu, tad arī mums no ekspluatācijas nodokļa ir jāatsakās pavisam, nevis jāmēģina to kaut kā "ieķīmiķot" degvielas cenā. Sliktā ziņa ir tāda, ka ES ir tikai dažas valstis, kurās nav šāda nodokļa, šo valstu skaits kļūst arvien mazāks, jo visiem ir budžeti un gudrākajiem arī kādi augstāki mērķi – zaļā domāšana, satiksmes drošība utt.Pašlaik Lavijā ekspluatācijas nodoklis ir jāmaksā par visiem motorizētajiem transportlīdzekļiem, kā arī piekabēm un puspiekabēm, kas piedalās ceļu satiksmē. Nodoklis jāmaksā neatkarīgi no tā, vai degviela tiek uzpildīta Latvijā, vai ārpus tās, vai tiek tā tiek iegādāta degvielas mazumtirdzniecības tīklā vai arī "neakcizētā" veidā no netīras kannas kādā nomaļā stāvlaukumā."Tajā pašā laikā ekspluatācijas nodoklis ir atkarīgs vismaz no motocikla motora darba tilpuma, vieglā automobiļa pilnas masas, bet kravas automobiļu un piekabju gadījumā - arī no asu skaita un seglu vilcēja dzenošā tilta atsperojuma veida. Visi šie parametri ļauj iekasēt ekspluatācijas nodokli nedaudz taisnīgāk, atbilstošāk automobiļa faktiskajam lietojumam ir pat zināma sasaiste ar automobiļa efektivitāti. Bez tam šo nodokli var iekasēt arī no tiem, kas krāmējas ap to netīro kanniņu. Vai šāda nodokļa piemērošanas kārtība ir uzskatāma par pilnību? Nē! Vai tā mūs pietiekami ātri virza uz atbildīgu automobiļa pirkumu un vismaz to mērķu sasniegšanu par kuriem esam vienojušies ar ES? Nē!" lasāms Latvijas Auto asociācijas vērtējumā.
Latvijā nodokļa aprēķinā uz vienu degvielas litru ir tikai divi mainīgie – kopējie valsts budžeta ieņēmumi no ekspluatācijas nodokļa un mazumtirdzniecībā pārdotie degvielu litri. Budžeta ieņēmumi 2015. gadā bija 79,4 miljoni eiro, pārdotā degviela, tai skaitā benzīns, dīzeļdegviela, biodegvielas un auto gāze bija 1,42 miljardi litru. Ja pirmo ciparu izdala ar otro, tad iegūst degvielas sadārdzinājumu 0.068 eiro uz vienu litru, un droši vien reālā tirgus situācijā būtu uz augšu, tātad 0.07 eiro uz vienu litru, iekļaujot arī PVN pie nosacījuma, ja degvielas tirgus struktūra paliek nemainīga, tomēr, visticamāk, ka šo tirgu pametīs ievērojama daļa kravas un pasažieru pārvadātāju, kam būs iespējas pildīties kaimiņvalstīs, pieņemsim, ka tādu varētu būt 30%. Šādā gadījumā pārdoto degvielas litru kļūs mazāk un cenas pieaugums lielāks 0.087 eiro uz vienu litru.
"Piemēram, 2009. gada premium klases apvidus automobilis ar 4,8 litru dzinēju un vidējo ražotāja uzrādīto patēriņu 11,1 litrs uz 100 kilometriem, kas sludinājumu portālā tiek tirgots par vairāk nekā 40 000 eiro un gadā pēc CSDD tehniskajā apskatē fiksētā odometra nobraukuma nobrauc 25 000 kilometrus, šobrīd valstij maksā 492,31 eiro gadā ekspluatācijas nodokli. Pēc rosinātās nodokļu politikas izmaiņām, nemainot savus braukšanas paradumus, šī automobiļa saimnieks maksās 218 eiro piemaksu pie degvielas, kas ir vairāk nekā 274 eiro samazinājums gadā. Turpretī 2014. gada kompaktās klases "necili aprīkots" ar 1,6 dīzeļdzinēju darbināms dienesta automobilis ar lielu nobraukumu, kas tērē tikai 5,5 litrus uz 100 kilometriem, vidēji šobrīd ekspluatācijas nodoklī maksā 72,56 eiro gadā, bet pie 50 000 nobraukuma gadā un uzrādītā patēriņa šī automobiļa īpašnieks maksās vairāk nekā 190 eiro ekspluatācijas nodokli, kas ir sadārdzinājums par 120 eiro gadā. Vai šī ir godīga nodokļu pārdale? Nemaz nerunājot par seglu vilcēju, kas gadā nobrauc 120 000 kilomeru ar degvielas patēriņu 30 litri uz 100 kilometriem, kam šādas nodokļu izmaiņas ekspluatācijas nodokli sadārdzinātu par 2350 eiro gadā! Kā šāds sadārdzinājums iespaidos patēriņa preču cenas? Kas notiks ar sabiedriskā transporta biļešu cenām, ja lielākās izdevumu komponentes pašizmaksa paaugstināsies? Jāņem vērā, ka ir virkne operatīvo transportlīdzekļu, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība, policija, ugunsdzēsēji, kas ir atbrīvoti no ekspluatācijas nodokļa. Vēl ir auto gāzes segments, kam šāds sadārdzinājums nozīmētu akcīzes nodokļa dubultošanu. Attiecīgi šī daļa būs jākompensē no pārējiem autovadītājiem, kas liek domāt, ka nekas nebeigsies ar 0.087 eiro degvielas litra sadārdzinājumu," klāstījusi Latvijas Auto asociācija.
Tomēr galvenā problēma ir, ka degvielas cena būs nesaprātīgi lielāka pret kaimiņvalstīm, tā pārsniegs psiholoģisko barjeru, kad naftas cenas sāks augt globālajos tirgos un šāda nodokļa kārtība jau atkal neļaus atrisināt nevienu no būtiskajiem mērķiem, uzsvēra asociācija.
"Virzot kādus likuma grozījumus, ir labi apelēt pie citu valstu prakses, tiesa tikai tad, kad šī prakse palīdz risināt Latvijas autoparkam specifiskas problēmas. Visu auto nodokļu piesaiste CO2 izmešiem, pilnīgs nodokļu atbrīvojums nulles izmešu automobiļiem, progresīvā amortizācija, progresīvs UVTN, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kompensācija, iegādājoties videi draudzīgu automobili, ir nodokļu instrumenti, kas tiek izmantoti Eiropas valstīs. Tie ir daudz augstāk attīstīti, daudz precīzāki instrumenti, kas katrs ir orientēts uz sava konkrēta mērķa sasniegšanu, galvenais ir šos mērķus formulēt. Jā, nav šaubu, ka autobraucēju nomaksātajos nodokļos ir nepieciešams iezīmēt konkrētu daļu, kas ir jānovirza ceļu, ceļu pārvadu un tiltu uzturēšanai, un tas ir jādara neatkarīgi no citām budžeta vajadzībām," piebildusi Latvijas Auto asociācija.
Jau vēstīts, ka Saeimā iesniegta kolektīva iniciatīva Par ceļiem bez bedrēm, kuras autori rosina ikgadējo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodevu pievienot degvielas cenai, bet degvielas akcīzes nodokli novirzīt ceļu remontam un uzlabošanai. Šo līdzekļu pārvaldīšanu iniciatīvas autori rosina uzticēt atsevišķam fondam Satiksmes ministrijā.
Kolektīvais iesniegums Saeimā iesniegts 25.februārī, un to parakstījuši 10 435 pilsoņi.