Ministrs šobrīd turpina piedalīties sanāksmē, taču aģentūrai LETA viņš norādīja, ka šajā tikšanās reizē konkrēti jautājumi par vienību un bruņotu tehniku skaitu netika runāti, lai gan Baltijas reģionam ir pievērsta ļoti liela uzmanība, aģentūru LETA informēja ministra padomniece Līga Krapāne.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sanāksmē uzsvēris, ka Latvija ir ļoti veiksmīgi padarījusi savus mājasdarbus, proti, Latvija ir laba vieta starptautiskajām militārajām mācībām, turklāt Latvija konsekventi ir paudusi apņemšanos palielināt aizsardzības budžetu.
"Šī ministru tikšanās Briselē iezīmē ļoti labu ceļu uz Varšavas samitu, kurā būs jāpieņem jau konkrēti lēmumi par militārās klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas reģionā un NATO austrumu flangā. Šādi lēmumi ietvertu konkrētu karavīru un militārās tehnikas vienību skaitu. Vēlos uzsvērt, ka Latvijai šobrīd ir pastiprināti jāstrādā, lai sakārtotu infrastruktūru alianses karavīru un tehnikas pilnvērtīgai izvietošanai," uzsver ministrs.
Jau iepriekš alianse spērusi soļus, lai vairotu to austrumu dalībvalstu pārliecību, kas jūtas Krievijas apdraudētas. Jaunais plāns paredz tālāku virzību, elastīgus sauszemes kontingentus kombinējot ar ātrās reaģēšanas spēkiem, kurus būtu iespējams ātri izvērst, lai atturētu jebkuru agresoru.
Mērķis ir radīt "daudznacionālu" spēku klātbūtni, tādējādi dodot "ļoti spēcīgu signālu" potenciālajam agresoram, norādīja Stoltenbergs.
Sīkāk plānu pirms jūlijā Varšavā paredzētā NATO samita izstrādās militārie plānotāji, tostarp nosakot konkrētu Austrumeiropā izvietojamo militārpersonu skaitu.
Tomēr jau tagad avoti NATO pavēstījuši, ka rotācijas kārtībā Polijā un Baltijas valstīs paredzēts izvietot vairākus tūkstošus karavīru. Arī britu laikraksts The Telegraph trešdien vēstīja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās laikā Briselē tiks apspriesti plāni uz sešām alianses austrumu flanga valstīm, tajā skaitā Latviju, nosūtīt pa bataljonam 500 līdz 1000 karavīru apmērā.