Uzņēmumu pusē ir redzama pozitīva tendence pēc lielā aktivitātes iesaluma, kas tika novērots, sākoties Ukrainas krīzes eskalācijai un aizveroties Krievijas tirgum.
Būtisks pieaugums ir arī mājsaimniecību pusē. "Cilvēkiem pēdējos gados ir uzkrājusies nauda, tāpēc redzama aktivitāte būvniecībā ne tikai ar kredītiem, bet arī bez kredītiem. Ļoti pozitīvi nostrādājusi valsts atbalsta programma mājokļu iegādei ģimenēm ar bērniem - šāds ir katrs piektais, sestais kredīts, tā ir nozīmīga proporcija. Tas nozīmē, ka jaunās ģimenes, kurām nav lielu uzkrājumu, ieraudzījušas sevī vēlmi un potenciālu ilgtermiņā investēt savā mājsaimniecībā Latvijas teritorijā. Tā ir laba ziņa. Tas būtu jākombinē arī ar labām ziņām darba tirgū, taču pašlaik valdība rīkojas pretēji," intervijā aģentūrai LETA sacīja Bičevskis.
Pēc viņa teiktā, pašlaik cilvēkiem "mēģina jaukt prātu", izsniegto kredītu apmēru salīdzinot pret 2007. un 2008.gadā kopējo izsniegto kredītu apjomu, lai gan visi atzinuši, ka 2007. un 2008.gadā Latvijas ekonomika nebija ilgtspējīga, bija nekustamā īpašuma burbulis, tolaik arī nekustamā īpašuma cenas bija pilnīgi citas. "Tomēr spītīgi skatāmies uz 2008.gada kopējo izsniegto kredītu apjomu un sakām, ka mums nav kreditēšanas," sacīja Bičevskis un mudināja paskatīties, kas ir pamatota bāze un tendences. Tendences rāda, ka kreditēšana aug, neskatoties uz to, ka ir jauna ekonomiskā pasaule, jauna realitāte, kurā valda neskaidrība.
Uzņēmējiem un mājsaimniecībām jāiemācās plānot investīcijas jaunās realitātes apstākļos. "Jāņem vērā ģeopolitiskais konteksts, Eiropas ekonomikas stagnācija, pasaules ekonomikas zvārošanās, Ķīnas izaugsmes tempa samazināšanās. Tas viss kopumā rada pilnīgi citu kontekstu, nekā tas bija 2000.gados, kad bija leiputrija, pasaule auga uz augšu. Tas ir beidzies. Taču arī pašreizējā kontekstā joprojām kreditējam ar būtiski lielāku procentuālo pieaugumu nekā tautsaimniecības attīstības kāpums," sacīja Bičevskis.
Viņš atzina, ka varētu kreditēt vēl vairāk. Tautsaimniecības potenciāls, uzņēmēju spējas un varēšana investēt ir lielāka, bet uzņēmējiem ir jāgrib vairāk investēt, tiem jāredz jauni tirgi, un uzņēmumiem ir jābūt pietiekamam pašu kapitālam. Pašlaik Latvijā uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms neveicina mazos un vidējos uzņēmumus uzkrāt kapitālu un veidot pašu kapitālu. Nodokļu režīms veicina peļņas samazināšanu un pašu kapitāla uzrādīšanas samazināšanu. Būtu nepieciešams reinvestētai peļņai nepiemērot ienākuma nodokli.
Komercbanku asociācijas prezidents atzīmēja, ka komercbanku klienti patlaban arī gaida iespējas saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, taču uzņēmējdarbības atbalsta programmas no struktūrfondu līdzekļiem īsti vēl nav iedzīvinātas.
Taujāts, kad varētu noturīgi sākt augt kopējais kredītportfelis, Bičevskis lēsa, ka divu, trīs gadu laikā neilgtspējīgā portfeļa amortizācijas cikls būs noslēdzies un nozare būs atgriezusies pie saprotama, ilgtspējīga kredītportfeļa, kurā slikto kredītu proporcija ir 5% un mazāk.