Uzņēmējdarbības sākšana inkubatoros nes tos pašu izaicinājumus, ko reālā biznesa dzīve. Kā ar tiem sadzīvo jaunie uzņēmēji, esmu guvusi priekšstatu savā darbā, kur mans uzdevums ir sniegt artavu uzņēmējdarbības attīstībā jaunajiem uzņēmējiem. Diendienā ar viņiem runāju, komunicēju un strādāju. Kopīgās sarunās apspriežam gan jaunākos notikumus, gan visdažādākās idejas par biznesa attīstību un plāniem. Atzinīgi panākumi uzņēmējdarbībā mijas ar neveiksmīgu pieredzi, jo nākas dzirdēt arī bēdu stāstus. Vērojot studentu un absolventu rosīšanos no malas, laika gaitā esmu nonākusi līdz vairākām atziņām un secinājumiem.
Vai jaunietis, absolvējot vidusskolu, ir gatavs mesties izaicinājumā un sākt uzņēmējdarbību? Te nu liela loma ir vecākiem un viņu attieksmei pret savu lolojumu, kā arī jau vidusskolā īstenotiem pasākumiem uzņēmēju domāšanas attīstībai. Svarīgi pievērst uzmanību tam, kāda loma ģimenē tiek ideju īstenošanā. Izteikti ātrāk uz priekšu tiek tie, kuriem ir bijusi iespēja strādāt jau vidusskolas laikā. Izcili, ja jau pamatskolas gados. Tie, kas zina, kā apieties ar kases aparātu, kā veidot darba grafikus, kā strādāt komandā, uzrunāt klientu un kā pārdot. Savu biznesu jaunie sāk, pielietojot pieredzi, kas gūta strādājot vasaras kafejnīcās, tirgojot zemenes, pārdodot saldējumu pludmalēs u. c. Šiem censoņiem ir "lielāka dūša", viņiem ir viedoklis par uzņēmējdarbības pamatjautājumiem un, ja reiz dzīvē jau ir ko iemēģinājuši, tad daudz drosmīgāk spers arī nākamos soļus.
Vai inkubators ir vieta, kur "perēt" inovācijas? Šeit ir viss, lai to varētu darīt, bet vai tiešām nepieciešams kas inovatīvs? Gribētos tā domāt, bet tā nebūt nav. Vairakkārt ir nācies novērot, kā jaunieši ilgu laika posmu, dažkārt pat veselu gadu, cenšas izdomāt ko inovatīvu, līdz šim nebijušu, ko tādu, ko pasaule nav pieredzējusi. Lai arī uzstādītais mērķis ir sasniedzams, visbiežāk inovatīvu ideju meklējumi noved pie "tukšas siles", jo laiks ir pagājis, bet rezultāta nav, pat idejas nav. „Ideju dzemdēšanai” tiek patērēts daudz laika, jo nereti tiek domāts par visu reizē un neko. Tiek pielietotas dažādas klasiskas radošās metodes – ar domubiedriem sanāk kopā, sarūpēts papīrs, tāfele, krāsainie flomāsteri, sagatavotas gardas uzkodas labākam domas lidojumam, no nakts uz nakti spriests un domāts, bet inovācija kā nerodas, tā nerodas.
Reizēm, veltot laiku idejai par ko nebijušu, jaunie uzņēmēji nonāk līdz vienkāršai iecerei un beigu beigās ir ļoti pārsteigti, ka nav obligāti jābūt kam inovatīvam, lai pelnītu naudu un attīstītu savu biznesu. Šādi piemēri patiesi nav tālu jāmeklē. Ļoti bieži nācies novērot, ka jaunietis daudz laika patērē pūlēm radīt savu ideju, līdz saprot, ka lietas, kas jau sen pastāvējušas tepat blakus, ir pats labākais, ar ko sākt biznesu. Piemēram, studenta ģimene nodarbojas ar biškopību. Viņš var iesaistīt radiniekus un attīstīt šo jomu no "tikai pašu vajadzībām" līdz vismaz "sastapsiet mūs Kalnciema tirgū". Pelnīt var ar kārtējo Vecrīgas kafejnīcu, pievēršot īpašu uzmanību izcilam servisam, gaumīgam interjeram un pirmklasīgai atmosfērai.
Kā rāda jauno uzņēmēju pieredze, inovatīvas idejas rodas brīdī, kad tie saskaras ar kādu problēmu pavisam ikdienišķā situācijā. Tikai tādā gadījumā uzreiz jāspēj atbildēt uz jautājumu: "vai man ir risinājums?"
Kopumā lielākā topošo uzņēmēju degsme novērota darbības pašā sākumā, kad jāgatavo un jāiesniedz dokumenti Uzņēmumu reģistrā. Jaunais censonis nodibina savu uzņēmumu, ieņem vadītāja lomu un, apņēmības pilns, raugās nākotnē – nu tik būs! Ideja ir, enerģija tās realizēšanai plūst pāri malām, gribasspēka netrūkst – ar to pilnībā pietiek, lai sāktu bruģēt ceļu vietai tirgū.
Tomēr, saskaroties ar pirmajām grūtībām, pirmajām attiecībām ar klientiem un naudu, skepsi no apkārtējiem, kritiku, naudas līdzekļu trūkumu, starta kapitāla neesamību, apņēmība mēdz sarukt. Primāri uzņēmēja gara esamību var noteikt pēc tā, vai šai fāzei viņš tiek pāri vai ne. Šajā posmā bieži dzirdu attaisnojumus, kāpēc šo vai to nedarīt. Ja seko attaisnojums attaisnojuma galā – lielā "haizivs", visticamāk, neizaugs.
Uzņēmējdarbībā līdzvērtīgi spējai drosmīgi manevrēt tirgū būtiskas ir prasmes veidot labas partnerattiecības. Nereti dzirdēts sakām, ka labākais veids, kā tikt vaļā no labākā drauga, ir nodibināt kopīgu uzņēmumu. Sāpīgu triecienu ir saņēmuši vairāki sastaptie jaunie uzņēmēji, kas šādā veidā ir pazaudējuši gan labus draugus, gan pēdīgi izbeiguši sava uzņēmuma darbību. Šāda šķiršanās mēdz arī radīt jaunus nepatīkamus pārsteigumus. Jaunajiem uzņēmējiem nācies saņemt nomelnojošus e-pastus, kur biznesa partneris „iznīcina” savu bijušo kompanjonu klientu acīs, bieži vien šādā veidā panākot pretēju efektu. Tas ir līdzīgi kā laulībā – ir nodibinātas attiecības, taču daļa no tām tomēr cieš sagrāvi. Biznesā var vilkt paralēles – mainās prioritātes, atšķiras viedokļi un vērtības. Ja nav iespējams vienoties par kompromisu, tad iespējams labāk katram iet savu ceļu. Turklāt svarīgi to ir darīt korekti - šķirties solīdi, cieņpilni pret sevi un partneri, nodrošinot attiecību kredītu nākotnei, jo ne viens vien savā dzīvē ir pārliecinājies, ka Latvija ir ļoti maza valsts. Lai nerastos šādas situācijas, jaunie uzņēmēji secina, ka svarīgi jau pašā sākumā pievērst uzmanību jautājumiem, kas skar katra lomu uzņēmumā.
Jāpiemin, ka gada laikā augstskolas biznesa inkubatorā aktīvu darbību ir uzsākuši vairāki ārvalstu studenti, kas Latvijā uz laiku nolēmuši studēt. Viņi entuziasma pilni nodibina uzņēmumu, bet pie tā neapstājas. Ārvalstu studenti aktīvi darbojas un viņu bizness aug un attīstās. Kā šiem jaunajiem uzņēmējiem izdodas gūt panākumus? Pirmkārt, viņu nodarbošanās vairākumā gadījumu ir saistīta ar viņu pārstāvēto valstu pieprasītajām precēm un pakalpojumiem, ko šeit Latvijā viņi pamanās veiksmīgi realizēt. Otrkārt, būtisku lomu spēlē ārvalstu studentu neatlaidība. Ja vietējais jaunais uzņēmējs, apmeklējot Uzņēmumu reģistra mājas lapu, saķer galvu un rūpju pilns domā, kā lai tiek galā ar dokumentāciju, tad jaunietis, kas latviešu valodu vispār nepārvalda, spēj samērā īsā laikā atrast veidu, kā nodibināt savu uzņēmumu un uzsākt biznesu. No viņiem mēs varam mācīties!
Kā tad lai piedalās šajā "lielajā spēlē”, kas līdzi sevī nes tik daudz pārbaudījumu? Iespējams, pirmām kārtām jāizvērtē savas stiprās puses par labu darbībai biznesa vidē. Jāatbild uz jautājumu, vai spēju būt pietiekami drosmīgs, elastīgs? Spēju analizēt procesus un saskatīt likumsakarības? Vai esmu gatavs riskēt? Vai izprotu cilvēku vajadzības un labprāt sadarbojos ar citiem?
Kad cilvēks sevi ir izvērtējis, tālāk vien atliek darboties, jo jaunajiem uzņēmējiem šobrīd Latvijā tiek piedāvāts milzum daudz iespēju, kā celt savu kompetenci, kā nodibināt vērtīgus kontaktus, kā sevi pilnveidot un attīstīties, atsperties biznesā. Liela daļa pasākumu notiek bez maksas un ir piesātināti ar tiešām vērtīgu informāciju biznesa uzsākšanai un attīstībai. Tāpat labas priekšrocības piedāvā sociālo tīklu straujā attīstība, kas dod iespēju sasniegt savu klientu, neparedzot izmaksas reklāmas laukumiem. Arī biznesa inkubatorā, kur šķiļas topošo uzņēmēju idejas, paralēli izglītojošiem pasākumiem, finansiālajam atbalstam ir iespējams sajust pleca sajūtu, ko velta citi inkubatora dalībnieki vai mentori – pieredzējuši profesionāļi un kas bieži vien var iegūt izšķirošu nozīmi iedrošinājumam turpināt ceļu.
Bambaks
Kristaps