Viņš uzskata, ka to vajadzēja darīt jau tad, kad biedrības Dzimtā valoda priekšsēdētājs Vladimirs Lindermans sāka vākt parakstus par krievu valodu kā otro valsts valodu.
Pašlaik, kad šajā jautājumā savu viedokli ir izteikuši 187 000 Latvijas iedzīvotāju, ir jādod iespēja visiem Latvijas pilsoņiem referendumā paust savu viedokli, sacīja Brigmanis un norādīja, ka ZZS aicina cilvēkus iet uz referendumu un parakstīties pret krievu valodu kā otro valsts valodu.
Pēc referenduma apturēšanas, pēc Brigmaņa domām, būs grūti risināt integrācijas jautājumus, tāpēc ir jāļauj notikt referendumam un pēc tam var sakārtot visus pārējos jautājumus juridiski korekti.
Jau iepriekš Brigmanis izteicās, ka latviešiem nevajag baidīties no referenduma par krievu valodas statusu, bet tā vietā tajā vajag piedalīties un miljonam pilsoņu jāpauž atbalsts latviešu valodai.
Kā ziņots, februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Apjaušot referenduma nenovēršamo norisi, latviešu elektorātu pārstāvošās partijas ir sākušas meklēt atbildīgos, kuriem jau savlaicīgi esot vajadzējis nepieļaut jautājuma par krievu valodu nonākšanu līdz referendumam.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdz ceturtdienai cer savākt nepieciešamos Saeimas deputātu parakstus, lai Satversmes tiesā apstrīdētu referenduma par krievu valodu leģitimitāti.