Briselei nav burvju nūjiņas vai iespējas nospiest izaugsmes pogu

Turklāt Eiropas konkurētspēja globalizētajā pasaulē arvien pavājinās.  Mums jārīkojas nekavējoties. Valsts parāda krīze Eiropā ir beigusies, tāpēc ir vajadzīgi svaigi stimuli investīciju atjaunošanai. Kopš investīciju apjoma apogeja 2007.gadā tās samazinājušās par aptuveni 430 miljardiem eiro – kritums par 15%, kuru vēl krasāku padarīja krīze. Atsevišķās dalībvalstīs investīciju lejupslīde bija vēl dramatiskāka.  Lai mobilizētu publiskās un privātās finanses, ir jārada vieda pieeja, kurā katrs eiro no valsts finansēm tiek izlietots, radot jaunas privātās investīcijas un neveidojot valsts parādu.Jaunā investīciju ofensīva nebūs vienīgais pasākums. Ir vajadzīga politiska rīcība visos valdības līmeņos, kura iedarbinās visas pieejamās sviras gan ekonomikas pieprasījuma, gan piedāvājuma pusē, lai sasniegtu rezultātus attiecībā uz izaugsmi un darbvietām. Vienlaikus ar mūsu konkurētspējas palielināšanu, potenciālās izlaides mobilizēšanu un Eiropas produktivitātes robežu paplašināšanu ir jāturpina strādāt ar tiem strukturālajiem faktoriem, jo īpaši investīcijām, kuri ir iemesls kopējā pieprasījuma ilgtermiņa vājumam. Pašreizējās ekonomiskās problēmas nevar risināt no augšas. Briselei nav burvju nūjiņas vai iespējas nospiest "izaugsmes pogu". Tikai kombinējot strukturālo, fiskālo un monetāro politiku – gan valsts, gan ES līmenī – integrētā un izaugsmei draudzīgā veidā, Eiropas sabiedrībās atjaunosies pārticība un uzticēšanās. Investīciju plāns ies roku rokā ar šiem politikas mērķiem. ECB jau ir veikusi vairākus svarīgus pasākumus ar nolūku atvieglot monetārās politikas stāvokli un veicināt pāreju uz plašākiem finansēšanas nosacījumiem. Arī turpmāk ECB būs lielākā saimnieciskās darbības atbalstītāja savu pilnvaru robežās, un tā saglabās pilnīgu neatkarību.Argumenti Eiropas investīciju plāna izveidei ir vispārzināmi. Investīciju līmeņi Eiropas Savienībā ir 270 līdz 340 miljardus eiro zem vēsturiskajām ilgtspējīgajām normām. Daļēji investīciju apjoma kritums ir saistīts ar to, ka tiek labotas pārmērīgās iepriekšējo gadu investīcijas (jo īpaši nekustamajos īpašumos dažās valstīs), tomēr Komisijas rudens prognozes liecina, ka nepietiekamās investīcijas joprojām kavē ES trauslo atlabšanu, jo īpaši eurozonā. Lai gan likviditāte ir pietiekama, valsts un privātie parādi joprojām ir lieli, un tie ierobežo finanšu manevrēšanas iespējas daudziem tirgus dalībniekiem. Vienlaikus ir daudz investīciju vajadzību un ekonomiski dzīvotspējīgu projektu, kas meklē finansējumu.Neskaidrības un projektu virzītāju nevēlēšanas uzņemties risku kavē reālās investīcijas. Lai stimulētu investīcijas un piesaistītu privātos investorus un projektu virzītājus, ir vajadzīga uzticēšanās vispārējai ekonomikas sistēmai, politikas veidošanas un normatīvās vides paredzamība un skaidrība, ticība attīstāmo investīciju projektu potenciālam un spēja uzņemties risku. Šie jautājumi būtu jārisina valsts iestādēm visos līmeņos. ES šajā jomā var dod būtisku ieguldījumu ar dažādu instrumentu palīdzību – piemēram, izmantojot ES budžeta instrumentus un EIB kā ES banku. Šajā kontekstā Komisija kopā ar EIB gatavojas uzsākt trīs gadu investīciju veicināšanas iniciatīvu 300 miljardu eiro apmērā, kuras mērķis būs likvidēt šķēršļus tik ļoti vajadzīgajām investīcijām. To panāks, uzņemoties risku tādās svarīgās jomās kā infrastruktūra, izglītība, pētniecība un inovācijas, atjaunojamā enerģija, digitālā ekonomika un MVU attīstība. Saistībā ar šo iniciatīvu ir rūpīgi jāpārvērtē un vajadzības gadījumā jāatceļ regulatīvie šķēršļi, kuri kavē investīcijas. Vienlaikus mums jādomā inovatīvāk un vēl vairāk jāveicina kopīgu finanšu instrumentu izveide. Minētā iniciatīva jāiestrādā plašākā strukturālo reformu īstenošanas stratēģijā: reformu mērķis būtu, piemēram, enerģētikas, telekomunikāciju un digitālās ekonomikas jomu modernizācija saistībā ar vērienīgo vienotā tirgus programmu un pasākumi, ar ko izveido kapitāla tirgus savienību ar jaunām izaugsmes un nodarbinātības iespējām. Turklāt tai jābūt elastīgai, lai pielāgotos dažādajām attiecīgo nozaru un reģionu vajadzībām. Visbeidzot, līdztekus visam minētajam, ir būtiski, lai saistītie fiskālās politikas risinājumi, kuri dažādās valstīs ir pienācīgi diferencēti, atbalstītu ekonomikas atlabšanu, tādējādi sekmējot uzticēšanos, no kuras atkarīga vēlēšanas investēt pārticīgā ES nākotnē.  sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā