Britu profesors: Krievijas šovmeņu iekļaušana melnajā sarakstā nav pareizākais ceļš

“Man šķiet, ka tas, ko Latvija var darīt, piemēram, ir atļaut [Krievijas] dziedātājiem braukt uz Latviju uz izklaides pasākumiem, jo Latvija tāpat var palikt ar savu stingro nostāju [Ukrainas jautājumā]. Daudzi tā dara," komentējot Latvijas lēmumu melnajā sarakstā iekļaut vairākus Krievijas māksliniekus, skaidroja Haincs, kurš pētījis naida runas aspektus mūsdienu demokrātijā.    Haincs gan atzīst, ka Latvijai nav nekāda pienākuma atcelt noteiktos aizliegumus, taču no demokrātijas attīstības viedokļa aizliegumi neesot pareizākais ceļš. Šādu Ārlietu ministrijas rīcību viņš salīdzina ar "iekrišanu Krievijas slazdā". Proti, šajā rīcībā, viņaprāt, saskatāma sekošana pašam Krievijas piemēram, kur viedokļi tiek cenzēti.        "Es zinu, ka Latvijā jums ir tāda politiskā grupa, kuru sauc Visu Latvijai!. Jūs zināt, ka [Vladimirs] Putins un Krievija kopumā veiksmīgi prezentē Ukrainas valdību kā ekstrēmistus. Tas ir diezgan vilinoši Krievijai to pašu izdarīt Latvijā, sakot: "Skat, viņi apdraud krievus un ļauj šiem "fašistiem" runāt Latvijā."Viņš atzīst, ka šis jautājums katrā valstī ir ļoti jūtīgs un diskutabls, taču, atļaujot uzturēties cilvēkiem valstī, šajā gadījumā, Krievijas māksliniekiem Latvijā, pēc profesora domām varot tieši attīstīties kritisks dialogs.   Jāatgādina, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) melnajā sarakstā šovasar īsi pirms konkursa Jaunais vilnis iekļāva trīs Krievijas dziedātājus – Valēriju, Josifu Kobzonu un Oļegu Gazmanovu, bet šoruden divus Krievijas aktieris – seriāla Interni galveno varoni Ivanu Ohlobistinu un vēl vienu Krievijas daudzu seriālu zvaigzni Mihailu Porečenkovu.  Jāatzīmē, ka Latvijā par persona non grata pasludinātā Krievijas dziedātāja Valērija tajā pašā laikā oktobra vidū sniedza vērienīgu koncertu prestižajā Londonas Karaliskajā Albertholā, un viņas dziesmu pavadītāji bija Karaliskais filharmonijas orķestris.