Latvieši ir neliela Eiropas tautiņa starp Zviedriju un Krieviju. Vienā no pirmajām vietām pasaulē apvainošanās intensitātē, tālu apsteidzot armēņus un ebrejus. Latviešiem vāzes bez dibena nedāvina, viņi taisa paši.
Viena tāda vāze bez dibena ir jaunais sporta pamatnostādņu dokuments, kuru vakar skatīja Ministru kabineta komitejā. Un pasūtīja, piedodiet, nosūtīja saskaņošanai.
Īsiem vārdiem - ar sportu nav, kā vajag, un tas jāattīsta. Tās galvenās lietas ir, ka bērniem jāsporto un ka visiem pārējiem arī jāsporto.
Pagaidām vēl nevīpsnāsim par ambiciozo mērķi, bet apskatīsim - kā tad tas tiks sasniegts. Te pamazām sākas līdzības ar briežkopju brigadiera vāzi.
Garā sporta attīstības dokumenta pašās beigās ir piezīme, ka vajadzēs arī drusku naudas. Papildu pašreizējam līdz 2020. gadam - 131 miljonu latu. Skaitlis ievērojami pārsniedz Liepājas metalurgam izsniegto un uzskatāmi rāda, kas ir prioritāte. Sāksim to vāzi pētīt dziļāk. Lūk, nākamgad sportam vajadzēšot 7,5 miljonus latu. Pirmais, no kā jāuzmanās, - nav pierakstīts, ka nākamgad būs eiro. Finanšu ministrija var iecirsties, ka dokuments nepareizi noformēts.
Ejam tālāk. Par sportu atbildīgā Izglītības ministrija nākamā gada prioritātēs kopā atvēzējusies uz papildu naudiņām nieka 93 miljonu apmērā. Latos. Pirmā prioritāte - skolotāju algas. Otrā prioritāte - profesionālo treneru algas. Ne gluži sports visiem. Trešā… ceturtā… astotā prioritāte - bērnu papildu peldēšanas mācība. Šis attiecas uz mūsu masveida sportošanas attīstīšanu. Vairāk pirmajā desmitniekā no sporta nekā nav. Nezaudēsim entuziasmu! Prioritāšu kopskaits Izglītības un zinātnes ministrijā ir pāri 20, kazi, varbūt kaut kur astoņpadsmitajā pozīcijā ir… nu, teiksim, pētījums vai izskaidrošanas kampaņa, cik sports ir labs.
Pareizais viedoklis gan ir, ka prioritāte loģiski var būt tikai viena. Nevis 24. Jādomā, tāds viedoklis būs arī Finanšu ministrijai un sportu mīlošajam premjerministram.
Sarauktu pieri konsultants izskatīja dokumentu blāķi un tā gan īsti nesaprata - kuri pasākumi tur veltīti «sportam visiem». Pēc ilgākas pētīšanas no visām pusēm beidzot pieleca, kāda būs «plašu tautas masu» iesaiste sporta aktivitātēs.
Lieta tāda, ka naudu visiem sporta priekiem paredzēts ņemt no alkohola un smēķu akcīzes nodokļa, kura ieņēmumi jāpalielina. Mūsu kopējais uzdevums ir darīt visu, lai patērētais apjoms to nosegtu. 2014. gadā tikai tāda iesildīšanās - papildus vajadzēs 7,5 miljonus, bet tālāk - ik gadu pa 20 miljoniem. Jāveic nopietns izskaidrošanas darbs, lai nodrošinātu vienmērības un nepārtrauktības principu katra pilsoņa dalībā alkohola un cigarešu akcīzes nodokļa ieņēmumu audzēšanā. Sevišķa uzmanība pievēršama tiem, kuri bijuši kūtri šajā darbā.
Ja atgriežamies pie stāsta par briežkopju brigadiera vāzi, beigās, kā jau anekdotē, mazais dēlēns norādīja - ja šo brāķa dāvanu apgriež otrādi, t. i., ar dibenu uz augšu, to var gluži labi izmantot.
Attiecībā uz sporta attīstīšanu - mums nav pat tādas iespējas. Vāze ir tikai uz papīra. Un, kā var spriest pēc vakardienas sēdes rezultāta, - papīrs uz nagliņas.