Lieta ir tāda, ka nupat aizritējušais Eiropas čempionāts basketbolā U-20 jauniešiem nepavisam nedeva pietiekamu pamatu vaimanām. Kā zināms, Latvija izcīnīja sudrabu. Jāteic godīgi, ka arī Bundžu Jānis smīnot gaidīja jauno censoņu klupienu, lai varētu apcerēt mums mūžīgi mūžos atvēlēto Pelnrušķīša vietu…bet nenotika. Un tā nu īsi pirms fināla nācās aizņemties trīszvaigžņu kreklu un stopēt kādu automobili Tallinas virzienā, lai uz vietas sniegtu vērtīgus ieteikumus.
Arī tur krietnu brīdi nevarēja atrast labus iemeslus, lai sāktu «ko nu mēs, mēs jau neko nevaram» dziedājumus. Spriediet paši:
- tādus milzīgus labumus krietni pārākajā Igaunijā var saskatīt tikai labi trenēta acs,
- cenas ēdnīcās vidēji augstākas,
- latvieši to zāli tiešām piepilda, saimnieki spiesti slēgt vaļā balkonus,
- basketbola halle mazāka un pelēkāka nekā Rīgā,
- mūsu puikas tie smukākie no pirmā trijnieka komandām,
- apbalvošanas ceremonijas vīkšīšana atgādina starpkolhozu spartakiādes noslēgumu astoņdesmitajos,
- zēns - grīdu slaucītājs - īstā igauņu raksturā ar lielo slotu sāk darboties tikai pēc soģa trešā bļāviena,
- un galu galā sodi par ātruma pārsniegšanu ievērojami platāki nekā Latvijā.
Protams, arī izcīnītais sudrabs nekādi nedod pamatu lielai raudāšanai. Labi, būtu vinnējuši kādus veterānu mačus, kur būtu seksīgas bēdas par aizejošo slavu, bet te - jauni puikas. Viedie redzējumi par latviešu un Latvijas izmiršanu tuvākajos pārdesmit gados sarūgtināti pazūd aiz kulisēm.
Tomēr…
Konsultants nekapitulē sekundāru grūtību priekšā. Rūpīgi vērojot situāciju, iemeslu vaimanām un kaunībai var atrast gana daudz. Otrdiena pēc svētkiem ir īstais brīdis atgriezties uz grēcīgās zemes un apzināties mūsu īsto vietu.
Ņemsim pēc kārtas - jau pie ieejas apsargi neņem nost lietussargus. Tas nekas, ka lietussargu nav līdzi.
Latvieši piepilda zāli tikai tāpēc, ka tā ir mazāka nekā Rīgā. Neredz meitenes ar vainadziņiem un tautastērpos.
Dažs sauklis pirms spēles «Olē, olē, Latvija, uzvara» tiek izsaukts ar skaidri jūtamu krievu akcentu. Ārprāts!
Tik tālu nu ar savu prom braukšanu latvieši nonākuši! Itāļu galvenais bumbu metējs Amadeo Della Valle esot saknēs tepat no Valles Vecumnieku pagastā. Mūsu mēlē tik mākot pateikt «čau». Latvijā pat paciemoties negribot. Ārprāts!
Un tālāk vēl trakāk. Prezidents Bērziņš uz šo notikumu pat neatbrauc. KAUNS! Solvita Āboltiņa uz šo notikumu pat atbrauc. NAV KAUNA!
Bet visbriesmīgākie notikumi vēl tikai priekšā. Uz spēli nav atnācis Tomass Hendriks Ilvess. Paklusēsim… te gandrīz varētu likt punktu. Bet saņemsimies. Līdz ar to izpaliek mūsu igauņu drauga fotografēšanās ar dakšoto Jurčiku, neizmērojami asprātīgās atbildes aizgrābtajiem latvju žurnālistiem, kā arī latviešu un igauņu alus kvalitātes salīdzinājums.
Vēl vairāk - Igaunijas prezidents par šo notikumu publiski vispār neko nav teicis. Te nu ir skaidrs, kāda ir Eiropas U-20 basketbola turnīra un izcīnītā sudraba īstā vērtība.
Vienā lietā gan Bundžu Jānis vaimanologiem nevar piekrist. Par žēlabām, ka Latvijas TV sudraba maču netranslēja. Pareizais viedoklis - ja tā būtu, latvieši to Saku hallīti nepiepildītu, dodot priekšroku čipsiem, alum, dīvānam un čībām rimtā svētdienas vakarā. Un vaimanājot, kādēļ to latviešu tur, Tallinā, tik maz.
Ar cieņu Bundžu Jānis, ļoti neatkarīgs konsultants.