Bundžu Jānis: Pieveiksim Latvijas gāzi

Latvijas gāze kļūst arvien bīstamāka. Aigara Kalvīša iecelšana priekšnieka amatā jau bija pirmais priekšvēstnesis. Atbildīgās personas, iespējams, šo neuztvēra pārāk nopietni. Nu nāk citi notikumi. Sabiedrisko pakalpojumu regulators pamazām pārvācas uz pašu regulējamo Latvijas gāzi, valsts kancelejas bijusī direktore Elita Dreimane tur konsultēs, Vinets Veldre ķeršot parādniekus… Pats pēdējais signāls liek mosties pat lielākajiem miegamicēm – exsexsexsexspolitiķis Jānis Straume iecelts par gāzinieku sporta kompleksa vadītāju. Tas nu ir pēdējais piliens.

Sporta komplekss, kā zināms, ir Latvijas gāzes stratēģiski svarīgākā daļa. Uzņēmuma restrukturizācijā skaidri norādīts, ka tas jānodala atsevišķā znota vai mazmeitas uzņēmumā. Tagad uzdevums ievērojami apgrūtināts, gandrīz neiespējams. Cik reižu nav brīdināts – uzmaniet Straumes kungu. Nu jāmēģina saprast, ko varam darīt. Izejam pastaigā, paelpojam svaigo ziemas gaisu, un – atbilde rokā. 

Faktiski jau varēja nekur neiet, tikai aplūkot ziņu virsrakstus. Vienotības partijā ar sparu turpinās liela vārīšanās. Strīdos palika neievērots notikušais kongress, strīdos nepamanīts garām paslīdēs arī Ziemassvētku piedošanas laiks.

Nupat atnākusi vēsts, ka Vienotības valdi atstājusi Ilma Čepāne. Neesot bijis pieņemams, ka partijā tiekot veidoti apcietināmo biedru saraksti. Notikums zīmīgs, konsultantiem un ekspertiem nāktos analizēt, ko tas nozīmē. Tomēr var nepūlēties, jo PAREIZAIS VIEDOKLIS nāk no pašiem partijas biedriem, – tas ir viens postošs signāls par to, kas notiek partijā, kurai tāpat jau klājas ļoti smagi. Reitings tikko saredzams. Svarīgi, ka ne ar zilbi netiek teikts, kas būtu darāms posta mazināšanai. Labi, ka tā. Ja pateiktu, tad Latvijas gāzes neitralizēšanas plāns neizdotos. 

Mūsu rīcības scenārijs ir šāds: tā kā uzņēmums sācis nopelniem bagātu darbinieku rekrutēšanu, tad virkne dumpinieciski noskaņotu vienotībnieku ar blīkšķi met biedra karti galdā tā, ka gleznas no sienām nokrīt, un dodas tur, kur Tēvzemei klājas visgrūtāk – darbā uz Latvijas gāzi. Piemēram, par Straumes vietnieku sporta kompleksā, pie kancelejas darbiem, komunicēšanas un citur. Tad sākas labākais – no sākuma nemanāmi, bet vēlāk jau lavīnveidīgi uzņēmums sāk dalīties bez visām koncepcijām un mokās pieņemtiem lēmumiem. Te šur, te tur "noplūst" ziņas, ka ar gāzi ir pavisam bēdīgi, nāk postoši signāli, parādās bīstamas tendences. Gāzes runasvīrs mēģina stāstīt, ka viss kārtībā, ka uzņēmuma vienotība stipra kā nekad, bet viņa jaunpieņemtā vietniece (no dumpiniekiem) aiz muguras rāda nepārprotamas zīmes, ka ir pilnīgi otrādi. Tā nu strīdu un skandālu pārņemtais uzņēmums pamazām zaudē vērtību un ietekmi. Par sporta kluba priekšnieku vispār nav ko runāt, nu jau pašam Kalvītim jāmeklē darbs, piemēram, pie Oskara Spurdziņa (finanšu ministrs Tautas partijas laikā) Valmieras transporta uzņēmumā. Ar pārējo Latvijas valsts tiek galā viegli un ātri. 

Paliek tikai jautājums – kur tālāk sūtīt postošo desantu?