Tomēr nevar maisus vienkārši tāpat raisīt vaļā un katru vakaru pa vienai aģenta lapai lasīt televizorā vakara pasaciņas vietā - šovakar, bērni, stāstīsim par Vāverīti, rīt - par Mincīti, savukārt sestdien iepazīstināsim ar Mazo Vīriņu… Pirms publiskošanas materiāli zinātniski reprezentatīvi jāizvērtē - ko drīkst, ko nesapratīs. Šim nolūkam jau pagājušogad apstiprināta ārkārtīgi prominenta komisija. Iebalsoti cits par citu nopietnāki zinātņu vīri un sievas, kā arī pāris nadzīgu jaunekļu skriešanai pēc alus. Par zinātni atbild Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tādēļ komisiju pastumj zem tās. Būt komisijā ir neaptverami liels gods. Naudas padarīšanas to var tikai izbojāt. Tādēļ pētniekiem naudu nemaksā.
Tā nu viss kādus mēnešus gājis, bet kādi sākuši izrādīt interesi - kad tad sākšot strādāt? Lapas maisos turpinot izbalēt. Nosprieda, ka labāk būs, ja komisiju ieskapēs Tieslietu ministrijai (TM). Atšķirībā no atskurbtuvēm TM maisu komisiju labprāt pieņem, bet komisija nepieņem ministriju. Pēc izjustas lamāšanās un miglainu mājienu vodeviļas (jautra luga ar dziesmām un dejām) Latvijas valdība uzsauc vienu no elegantākajiem lēmumiem tās vēsturē - atdod komisiju atpakaļ IZM. Vispār jau Latvijas Universitātei, bet tā vienalga esot zem IZM. Kādam taču vajag pievaktēt. Nu viss esot kārtībā. Politiska spiediena nebūšot - nekad jau arī neesot bijis. Nauda komisijai sagādāta (redz paceļamies roku mežu, ja jautā - kurš to naudu izsitis?). Vēl tikai tāds nieks, ka Saeimai jāpieņem mazs likumiņš komisijai atvēlētās naudas administrēšanai. Un tad nāk teikums, kurš uzvarējis Vispasaules muldēšanas olimpiādē, - to steidzamības kārtā arī pieņemšot.
Mīļie draugi! Redzot valdošās koalīcijas draudīgos smaidos sastingušos vaigus, ir droši, ka steidzīgais likumprojekts vēl ilgus gadus naktīs spokosies Saeimas namā, biedējot aizkavējušos darbiniekus.
Stumdīšanās uz priekšu un atpakaļ. Apsaukāšanās. Dažādi mājieni. Juceklis. Kāda ir izeja? Katrā ziņā tāda ir. Pat vairākas.
Lai turpinātu izvairīties no taču jau tāpat neesošā politiskā spiediena, defekts jāpārvērš par efektu. Proti, jāformalizē ministriju rotācija komisijas sargāšanā no spiediena. Varētu pietikt ar Ministru prezidentes rīkojumu, ka ministrijas alfabēta kārtībā vada čekas maisu komisiju, mainoties ik pēc trim mēnešiem. Var ātrāk. Tas ļautu saglabāt modrību, visi sajustos iesaistīti, un neviens nebūtu vainīgs. Super!
Alternatīva. Pārraugošo ministriju iepriekš vajag noskaidrot citā zinātniskā komisijā. Tā izpētītu, kura ministrija zinātniski pamatoti visvairāk atbilst deleģējamiem uzdevumiem. Īstā komisija pa tam sēž uz maisiem, kas ir daudz labāk nekā sēdēt uz čemodāniem.
Ja nevēlamies vilkt laiku (tiešām nevēlamies?), maisus vajadzētu atdot skatīšanai igauņiem. Skaidrs, ka viņi izdarīs ātrāk un labāk. Turklāt būs ilgstoša garīgā barība dažādu rangu vaimanātājiem par to, cik atkal mēs esam nevarīgi un nespējīgi.
Atgriežoties pie sākumā minētajiem Latviju ietekmējošajiem faktoriem. Divu pirmo iespējas ir pārspīlētas. Par trešo Bundžu Jānis nebūtu tik pārliecināts.
*ļoti neatkarīgs konsultants