Ceļu būvētāji: Uzvaras pašvaldību konkursos ir atkarīgas no būvnieka attāluma

Viņaprāt, tur par būtisku apstākli kļūst tas, ka uz vietas ir karjers, rūpnīca vai dzīvo strādnieki. Tas, iespējams, ļauj nosaukt zemāku cenu un uzvarēt konkursā. "Mūsu līgumi ir pietiekami lieli, tie ir vairākos miljonos, un tad jau varbūt ir vērts strādniekus vest, un tā arī notiek, ka strādnieki brauc uz nedēļu kaut kur strādāt," secināja Alberiņš.Ceļu būves uzņēmuma SIA Strabag valdes priekšsēdētājs Māris Paiders uzskata, ka ceļu būvē esot nekorekti izmantot šo apstākli politiskajās diskusijās un pārmest biežas uzvaras konkursos, jo vērā ņemamu ceļu būves uzņēmumu Latvijā neesot daudz un vietējā būvnieka dominante ir raksturīga arī starptautiskajā praksē. Viņam esot zināmi piemēri citās Eiropas Savienības valstīs, ka avārijas darbiem vai maza apjoma darbiem konkursus nerīko, bet pašvaldības uzreiz veic pārrunas ar tuvāko būvnieku.Par piemēru Paiders min apstākli, - ja kāds startējot konkursā Tukuma apkārtnē, tad ir jārēķinās ar to, ka vietējam būvniekam jau 30 gadus astoņu kilometru attālumā no Tukuma ir asfalta rūpnīca ar visu karjeru. No tālākas vietas neesot viegli iedot citu cenu, ņemot vērā transporta izmaksas."Ja viņš sāk vest no Talsiem, viņam asfalta cena par tonnu paaugstinās par aptuveni diviem latiem. Kas viņam jādara, lai zem manas cenas asfaltu ieliktu? To jau nevar. Ejot uz tādu vietējo konkursu, es spēlēju ar transportu, ar savu vietējo materiālu, un reti kurš to var izdarīt tajā pašā vietā, kur es," pauda Paiders.SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes loceklis Madars Radželis atgādināja, ka neesot tā, ka Igate uzvarētu pilnīgi visos vietējos konkursos, tomēr jebkādas aizdomu pilnās šaubas šķiet pretrunā ar loģiku, jo kopumā visu nosaka izmaksas.Tā kā Igatei visa tehnika un materiāli ir Jelgavā un Jelgavas novadā, uzņēmumam vienmēr būs vismazākās izmaksas transportēšanā, un tam ir nozīme konkursos par lētāko piedāvājumu. Tāpēc uzņēmums bieži uzvarot Jelgavas un kaimiņu novadu pašvaldību konkursos."Teorētiski mēs varētu uzvarēt absolūti visos konkursos, bet dažkārt, apzinoties ietaupījumu transportam, mēs piedāvājumā paredzam papildu finansējumu tehnoloģijām, lai samazinātu kvalitātes riskus, un tādos gadījumos arī gadās, ka mūsu piedāvājums nav bijis lētākais," skaidroja Radželis.Ceļu būvuzņēmumu biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzskata, ka visu izšķir vietējā spējas piedāvāt labāku cenu mazāku ražošanas izmaksu rezultātā. Viņaprāt, ir jābūt ļoti lieliem pasūtījumiem, lai būtu izdevīgi pārbāzēt tehniku, nodrošināt tai apsardzi un pārgrupēties uz citu reģionu.Bērziņš atgādināja, ka pašvaldības intereses varētu būt reģionālas, nevis politiskas, jo no visiem naudas resursiem, kas tiek ieguldīti ceļu infrastruktūrā, 30 procenti tā paša gada laikā atnākot atpakaļ pašvaldības un valsts budžetā. Tāpat pašvaldība esot ieinteresēta, lai cilvēkiem, kas dzīvo tās teritorijā, būtu darbs.