Cieš no alkohola atkarības, liek ciest arī citiem

Shitie tizlie stenogrammveidiigie virsraksti bez teikuma priekshmeta,it kaa rokas nopuutu,ja viens vaards vairaak teikumaa jaaieraksta.Acis saap lasot!

Vai gribat teikt,ka tas dēls,kas sita mātei pa galvu,skaidrā prātā ENĢELIS ir, un nodarbojas ar labdarību un žēlastību? Ir tāds teiciens par ābeli un ābolu. Diemžēl. Lai arī cik ļoti tas nepatiktu, liekulība daudziem kā miesīgā māsa, un to kā ūdeni dzer. Un par morāli gari un plaši runājat,bet paši plēsīgiem zvēriem līdzīgi esat. Un labdarus tēlojat,bet zogat un kukuļus ņemat. Dieva 10 baušļus kājām mīdat, un TUVĀKO, kā SEVI PAŠU, nemaz nemīlat. Bet MĪLESTĪBA pati no sevis nerodas.

kas iepriecina garu un dvēseli,un, kad to baudu,ir priecīgākie brīži manā mūžā. Ka kādam mans prieks varētu ciešanas sagādāt,es labprāt ticu (jo cilvēki ļoti skaudīgi ir),tāpēc dzeru vienatnē,jo esmu egoists un citiem šo prieku nenovēlu.

Arī pietrūkst gribas pārtraukt mīlēt (vai tikai pieciest) to teroristu? Vai vainīgas domas, ka "neesmu pietiekami centies, lai viņš/viņa nedzertu/ nepazemotu"; "neko labāku, par tādu neesmu pelnījis", "viņš tāds ir kļuvis tikai manis dēļ".....Vienkārši pieradums: viens pieradis pie pudeles, bet otrs - pie dzērāja; pie pudeles pieradis tāpēc, ka apkārtējie bez pudeles nespēj ne svētkus svinēt, un bieži pat paēst ne, taču tiem citiem glāze vīna vai pat mēriņš stiprāka ir vienkārši maltītes detaļa, tieši tāda pati, kā siers, augļi vai karbonāde, tad dzērājam alkohols jau no sākuma ir ļoti pievilcīga detaļa.....Bet, kad tā pievilcība zūd, tad spēja atrast kaut ko citu vietā ir jau sen ir pazudusi, ja vispār bijusi........ savukārt parlīdzatkarīgajiem - ir, protams, apstāklis, ka vienkārši nav kur iet (lai gan diez vai, piemēram, riktīgs pļēgurs palīdz maksāt komunālos maksājumus utt.), bet arī sanāk tieši tas pats (nu patrieksi dzērāju/aiziesi no viņa (vai viņas), taču tad rodas daudz brīvā laika, ko vajadzētu aizpildīt, vēlams ar attiecībām, bet...

Tomēr vairums no tiem "atkarīgajiem"(izdomāts attaisnojums) cieš, kad pietrūkstas gribētais. Patiesībā cieš tikai apkārtējie, kas ir spiesti paciest teroristu, sevišķi, ja to mīl.

Nevajag jau arī. Tikpat labi noder atkarība no azartspēlēm vai, piemēram, vienkārši atkarība no ciešanām. Cilvēkam patīk pazemot savus tuviniekus, lai pēc tam pārējiem stāstītu, kāds tas ir stulbenis un dieva sodība..... Bet sliktākais, protams, ir tas, ka līdzatkarīgie ar laiku pierod un nespēj dzīvot normālu dzīvi. Nespēj izveidot attiecības ar nedzērāju, cilvēku, kas nespēlē, cilvēku, kas nepazemo.....

Gaidīju Gaiļezerā uz pieņemšanu pie gastroenterologa un, spriežot pēc cauri durvīm dzirdētā, pie daktera atradās kāda pacienta sieva, kas lūdzās dakteri glābt viņas vīru. Dakteris sākumā nezināja par ko ir runa, bet tad iesaucās: "Ak tas ir tas dzeltenais, kas visu laiku dzer!" Izrādījās, ka kungs nodzēris aknas un aizkuņģa dziedzeri, tāpēc viņam ir gan ciroze, gan diabēts, gan hronisks pankreatīts. Dzīvi kādu laiku varētu pavilkt, ja pirktu zāles, kas maksā 60 latus nedēļā. Taču arī tikai tad, ja viņš pārtrauktu dzert. Tā sieviete turpināja lūgties, lai taču dakteris kaut ko dara, lai izglābj vīru....Tad lūdzās, lai uzraksta slēdzienu invaliditātes piešķiršanai, taču dakteris atbildēja, ka, ja katram pļēguram invaliditāti....Visbeidzot viņš saprata, ka svarīgākais ir piedāvāt sievai ar ko nodarboties, un pastāstīja, kā varētu mēģināt dabūt no valsts vai pašvaldības tos 60 latus nedēļā.... Diez vai tas vīrs bija mierīgais dzērājs, kas tikai tempj un tempj, kamēr sieva vaiga sviedros gādā naudu iztikšanai un pļēgurošanai....Taču tik un tā viņa nespēja pieņemt faktu, ka turpmāk nāksies dzīvot bez sava mocītāja.....

Bieži vien nevajag pat alkoholu, lai tā ciestu, kā šī nelaimīgā sieviete.