Viņš norādīja, ka tas ir tālākas sarunas jautājums. Pēc viņa teiktā, visu vēl vajadzēs analizēt sīkāk, jo patlaban pieejama virspusēja informācija. "Skaidrs, ka tas, kas ir sasniegts, īsti nevienu neapmierina," teica Cilinskis.
"Jāsaprot, ka budžeta kopējais apjoms ir samazinājies, tā ka tas nozīmē arī to, ka Eiropa iet nevis federalizācijas virzienā, bet gluži pretēji. Interesanti skatīties, ka cilvēki, kas milzīgi kritizē federalizāciju, ir ļoti neapmierināti arī ar šādu virzību," norādīja politiķis.
Runājot par nākamajā plānošanas periodā Latvijai lauku attīstībai paredzētajiem papildu 67 miljoniem eiro (47 miljoniem latu), Cilinskis norādīja, ka papildu līdzekļu ir uz visu periodu un kopējās summas ietvaros tie ir niecīgi. No otras puses, ja tas bija pēdējais, ko varēja dabūt, tad katra lieta, kas dabūta, ir laba, bet pēc summas tā nevar būt izšķiroša," teica politiķis.
Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien ES līderu panāktā vienošanās. Vienošanās paredzot, ka Latvija lauku attīstībai papildus novirzītos līdzekļus varēšot izmaksāt kā tiešmaksājumus.
Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.