"Līdz šim katra partija, kas nāk pie varas attiecīgajā ministrijā, šajos uzņēmumos ieceļ politisku vadību. Kāpēc vadība nevarētu būt neatkarīga un profesionāla? Patlaban pārvalde ir absolūti neefektīva, jo šiem politisko partiju deleģētajiem cilvēkiem nav nekādas kompetences attiecīgajās nozarēs. Šiem uzņēmumiem ir jārisina saimnieciski uzdevumi, un to vadībā partiju pārstāvjiem nav ko meklēt. Būtu jāpārskata arī valsts uzņēmumu valžu un padomju skaitliskais sastāvs," uzskata Deniņš.
Jautāts, vai būtu nepieciešams atsevišķus valsts uzņēmumus privatizēt, Deniņš sacīja, ka katrs uzņēmums jāizvērtē atsevišķi.
"Neesmu vēl šo jautājumu analizējis, taču sākotnējā nostādne būtu tāda, ka Latvijas Valsts mežus nav jāprivatizē. Zaļajam zeltam jābūt valsts īpašumā, vēl vairāk - Latvijas Valsts meži ik pa laikam uzpērk arī privātos mežus, un tas ir pareizi, jo jārūpējas par mežu atjaunošanu un saglabāšanu, ko privātie īpašnieki ne vienmēr dara," sacīja Deniņš.
Viņš uzskata, ka jau tagad pārāk daudz lauksaimniecības un meža zemes Latvijā ir skandināvu īpašumā. "Mēs baidāmies no krievu ekspansijas uzņēmējdarbībā un investīciju projektos, bet nezin kāpēc nebaidāmies no skandināvu ekspansijas zemju uzpirkšanā," piebilda Deniņš.
Savukārt Latvijas Pasts ir visskumjākais stāsts, uzskata Deniņš. "Avīzes sestdienās vairs neiznāk, jo pasts tās neizplata, bet lielākajā daļā Rietumeiropas laikraksti iznāk gan sestdienās, gan svētdienās. Nerunāsim nemaz par tām bezjēdzībām, kā vēstules tiek sūtītas Latvijas teritorijā, kādus "maršrutus" tās veic. Tā nav efektīva saimniekošana, tomēr, ja valstij nav iespējas ekonomiski nodrošināt pasta darbību, tad jādod brīvība un jāprivatizē," domā Deniņš.
Dzelzceļš Latvijā jau daļēji ir privatizēts kravu pārvadājumu jomā, norādīja Deniņš. "Ja šis modelis ir efektīvs, tad tas ir jāattīsta tālāk. Domāju, ka varētu privatizēt arī pasažieru pārvadājumus. Ja runājam par dzelzceļa infrastruktūru - jāveic padziļināta analīze, kādas investīcijas nepieciešamas infrastruktūras uzturēšanai. Valsts nedrīkst izņemt uzņēmuma peļņu un atstāt to bez iespējām investēt infrastruktūras saglabāšanā, uzturēšanā un attīstībā. Ir jāvērtē, no kurienes nāks līdzekļi infrastruktūras uzturēšanai," skaidroja Deniņš.