Biedrība Progresīvie aicina valdošās koalīcijas deputātus atcerēties viņu pašu pirmsvēlēšanu retoriku par naudas lomas pazemināšanu politikā un neatbalstīt minētās izmaiņas trešajā lasījumā.
Ieviest augstāk minētās prasības faktiski nozīmē palielināt naudas ietekmi uz politiskajiem procesiem valstī. Tādā gadījumā ierosināt referendumus vairs nevarēs atļauties nedz arodbiedrības, nedz pensionāru apvienības, nedz vairākums citu Latvijas aktīvo pilsoņu organizāciju - tie kļūs par oligarhu un ārvalstu fondu atbalstītu grupējumu prerogatīvu. Uz tāda fona īpaši divkosīgi šķiet šo pašu izmaiņu iniciatoru priekšvēlēšanu solījumi veicināt tautas iesaistīšanu politikā un mazināt oligarhu un atsevišķu lielvalstu ietekmi uz politiskajiem procesiem Latvijā.
Protams, no atsevišķiem valdošās koalīcijas pārstāvjiem ir izskanējuši arī priekšlikumi par pārejas periodu izmaiņu pieņemšanā un papildus atvieglojumiem parakstu vākšanām nākotnē. Tomēr uzticības kredīts tādiem ir diezgan zems, ņemot vērā līdzšinējo procentuālo attiecību starp politiķu solījumiem un to reālo izpildi. Turklāt šīs ieceres ir nekonkrētas, pagaidām tikai mutiski izteiktas un bez skaidriem ieviešanas termiņiem.
Būtiski ir arī tas, ka plānoto izmaiņu un arī tām sekojošo atvieglojumu potenciālā ietekme uz tautas nobalsošanas iespējām un procesu nav publiski apspriesta nedz ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, nedz ar ekspertiem. Piemēram, var gadīties, ka "digitālās plaisas" dēļ atsevišķu sabiedrības grupu iespējas balsot elektroniski būs visai ierobežotas, kas veicinās šo grupu izslēgšanu no demokrātiskajiem procesiem.
Latvijas iedzīvotāji līdz šim ļoti reti izmantojuši pilsoniskās nepakļaušanās metodes un agresīvas protesta formas. Koalīcijas plānotās likumdošanas izmaiņas riskē neatstāt finanšu līdzekļos ierobežotiem, ar ārzemju "donoriem" nesaistītiem aktīvistiem citas iespējas savu politisko vai ekonomisko prasību izvirzīšanai kā vien ķerties pie ārkārtas līdzekļiem un konfrontējošām protesta taktikām - tādējādi veicinot vēl lielāku iedzīvotāju atsvešināšanos no valsts, mazinot viņu ticību iespējām mainīt lietas uz labo pusi un liekot meklēt alternatīvus, ar valsti nesaistītus pašapliecināšanās ceļus, kas parasti ir arī viens no masveida emigrācijas cēloņiem.
Pašreizējos nacionālo valstu fragmentācijas draudus var novērst, tikai un vienīgi pastiprinot demokrātisko līdzdalību, īstenojot mērķtiecīgu iekļaušanas politiku un atjaunojot cilvēku ticību savām spējām un iespējām izmainīt situāciju valstī. Bet iecerētās izmaiņas referendumu ierosināšanas kārtībā ir pretrunā ar demokrātijas un līdzdalības paplašināšanas ideju. Meklēt veidus, kā atņemt cilvēkiem iespēju organizēti izteikt viedokli vai protestu pret valdošo politiku, nozīmē atzīties, ka politiķi neuzticas tautai.
Veiksmīgas politikas zelta likums ir - cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām. Tā vietā, lai meklētu ceļus cilvēku pilsoniskās aktivitātes slāpēšanai, aicinām politiķus rūpīgāk izvērtēt tās kļūdas valsts pārvaldē, kas parasti motivē neapmierināto sabiedrības daļu ķerties pie ārkārtas līdzekļiem.
Progresīvie uzskata, ka Latvijas attīstība ir tieši atkarīga no plašu sabiedrības slāņu piesaistes akūtu problēmu risināšanai, kas prasa līdzdalības iespēju būtisku paplašināšanu, nevis sašaurināšanu.