V.Dombrovskis norādīja, ka Eiropas globālās ietekmes pamatā ir tās ekonomiskā jauda, politisko līderu apņēmība strādāt kopēju mērķu sasniegšanai, kā arī kopējās vērtības, ko pārstāv 500 miljoni ES iedzīvotāju.
Taču ilgstošās ekonomiskās nestabilitātes rezultātā turpina pieaugt iedzīvotāju neapmierinātība, kas veicina eiroskeptiķu popularitāti. Tādēļ mērķtiecīgi jāturpina uzsāktās eirozonas pārvaldības reformas, taču īstermiņā svarīgākais uzdevums ir nodrošināt jaunu darbavietu veidošanos un ekonomikas izaugsmi.
"Eiropas ekonomikai nepieciešamas reformas, jo tās konkurētspēja ir ES turpmākās pastāvēšanas priekšnosacījums. Reformas jāveic nekavējoties, un nepieciešami tūlītēji rezultāti – jaunas darbavietas, ko pieprasa mūsu iedzīvotāji," sacīja V.Dombrovskis.
Kā piemēru šādām iniciatīvām premjers minēja jaunatnes garantiju programmu, kas izveidota un apstiprināta īsā laika posmā, lai risinātu daudzās dalībvalstīs aktuālo jauniešu bezdarba problēmu. Taču kā būtiskāko reformu, ko nepieciešams īstenot, V.Dombrovskis minēja ES līmeņa banku savienības izveidi. Viņš atzīmēja, ka kredītu pieejamība joprojām ir būtiskākais izaugsmi kavējošais faktors vairākās ES valstīs un kamēr netiks atrisināta ES vājo banku problēma, stabilas izaugsmes atjaunošanās ir maz ticama. "Lai atjaunotu izaugsmi, jāatjauno kredītu pieejamība uzņēmējiem," uzsvēra V.Dombrovskis.
Kā būtisku ieguvumu krīzes laikā Ministru prezidents minēja atgriešanos pie fiskālās disciplīnas. "Domāju, ka ikvienam ir skaidrs, ka ilgtermiņā uzkrājot pārliecīgu parādu nastu, ieguvumu nav – ir tikai zaudējumi. Ja saglabāsim šo ES līmenī panākto izpratni ilgtermiņā, būsim novērsuši būtisku risku ekonomiskajai stabilitātei," sacīja V.Dombrovskis.
Latvijas premjers pauda pārliecību, ka kopumā ES no šīs krīzes izies spēcīgāka kā iepriekš, nodrošinājusies ar jauniem un efektīviem instrumentiem kā savlaicīgi reaģēt uz strukturālām problēmām tās dalībvalstīs.
Eiropas Studiju centra rīkotajā Ekonomikas ideju forumā piedalās arī Somijas premjers Jirki Katainens, Grieķijas valdības vadītājs Antonis Samaras, Īrijas premjerministrs Enda Kenijs, kā arī eksperti, pētnieki un augstskolu mācībspēki no citām valstīm.