Dombrovskis jaunajā gadā vēl būt aktīviem un prast atšķirt graudus no pelavām

gadā ir izjusts vienam otra atbalsts gan lielā priekā, gan lielās bēdās. "Dziesmu svētki sasauca kopā Latvijas tautu no pilsētām un novadiem, no Eiropas un pasaules, lai apzinātos mūsu garaspēku un varēšanu. Diemžēl aizejošais gads ir nesis arī vienu no smagākajiem pārbaudījumiem mūsu atjaunotās valsts vēsturē. Zolitūdes traģēdija atgādināja par to, cik trausla var būt šķirtne starp dzīvi un nāvi," sacīja Dombrovskis.Premjers uzsvēra, ka vissmagākajā šī gada dienā, "kad noziedzīgas bezatbildības dēļ zem betona blokiem izdzisa cilvēku dzīvības, bija īpaši svarīgi sajust vienam otra plecu". "Vainīgie tiks sodīti, bet šo dienu nekad neaizmirsīsim. Paldies visiem, kas nepalika malā šajā traģiskajā brīdī, paldies glābējiem par pašaizliedzību, līdzcilvēkiem par atbalstu cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem," solīja Dombrovskis, atgādinot, ka arī ikdienā ir nepieciešams biežāk atcerēties atbildību vienam par otru, pleca sajūtu par savu tautu.Dombrovskis atgādināja, ka arī Latvijas ekonomikai šis gads ir bijis kopumā sekmīgs. "Jau trīs gadus esam starp straujāk augošajām Eiropas ekonomikām. Vidējā alga tautsaimniecībā ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni. Bezdarbs, salīdzinājumā ar krīzes smagāko brīdi ir samazinājies divas reizes. Pēckrīzes periodā radīts ap 70 000 jaunu darbavietu," minēja premjers.Ministru prezidents norādīja, ka aizejošā gada ekonomiskās izaugsmes galvenais vilcējspēks bija mājsaimniecību patēriņš, kas liecina par to ka, "ekonomisko izaugsmi iedzīvotāji arvien skaidrāk sāk sajust arī savos maciņos". Dombrovskis gan uzsvēra, ka ilgtspējīga attīstība nav pašsaprotama, tā ir jākopj."Manu valdību stingrā fiskālā politika nav bijusi pašmērķis. Vienmēr esmu uzskatījis, ka mēģinājumi dzīvot pāri saviem līdzekļiem ne tikai grauj valsts reputāciju, bet ir arī ekonomiski un sociāli neizdevīgi. Tomēr fiskālā disciplīna ir tikai pamats - tā pati par sevi nenodrošina iedzīvotāju labklājību. Labklājības pieaugums ir iespējams, piesaistot investīcijas un kāpinot darba ražīgumu. To nevar panākt aizņemoties vai voluntāri ceļot algas un pabalstus," uzsvēra premjerministrs, piebilstot, ka tikai konkurētspējīga Latvijas ekonomika radīs jaunas darbavietas, dos lielākas algas, pensijas un sociālos pabalstus."Tā arī būtu mana ceļamaize nākamajai valdībai," piebilda Dombrovskis.Premjers akcentēja, ka tieši Latvijas tauta noteiks, kā tālāk attīstīsies Latvija - vai tiks nostiprinātas valsts nacionālās un demokrātiskās vērtības, vai, nopietni strādājot, arī turpmāk varēs paļauties uz prognozējamu attīstību un nākotni."Nākamajā - vēlēšanu - gadā novēlu būt aktīviem un būt gudriem. Tas nozīmē prasmi atšķirt graudus no pelavām, atbildīgu politiku no tukša populisma," izteicās Dombrovskis.Premjers atgādināja, ka 2014.gads Latvijai paies Eiropas zīmē, proti, Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un durvis vērs jaunā Nacionālā bibliotēka, kas būs apliecinājums valsts eiropeiskajai piederībai un ieguldījums mūsu intelektuālajā konkurētspējā."Jau pēc dažām minūtēm Latvija pievienosies eirozonai. Mūsu Milda rotās pasaules otrās lielākās valūtas - eiro - monētas. Apsveikumus Latvijai sūta visi Eiropas līderi, jo mēs kļūstam par daļu no 320 miljoniem Eiropas vienotās valūtas lietotāju saimes. Tā ir vēl viena iespēja mūsu valsts ekonomiskajai drošībai un uzplaukumam," uzsvēra Dombrovskis.Kā novēlējumu Latvijai nākamajā gadā premjers novēlēja visiem strādāt pie tā, lai Latvija kļūtu vienotāka. "Joprojām mūsu sabiedrībā ir pārāk daudz plaisu, kas vājina katru no mums personīgi un mūsu valsti kopumā. Mēs nevaram atļauties turpmāku sabiedrības noslāņošanos. Mums kopā jāveido Latvija par zemi, kur katrs jūtas piederīgs, drošs par savu un sev tuvo cilvēku šodienu un rītdienu," rezumēja Dombrovskis.Kā ziņots, līdzšinējais premjerministrs Dombrovskis 27.novembrī paziņoja par atkāpšanos no amata. Viņš paskaidroja, ka tādā veidā uzņemas politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības. Pēc demisijas ir notikušas vairākas politisko konsultāciju kārtas, "Vienotība" divas reizes piedāvājusi premjera amata kandidātus, taču abas reizes Valsts prezidents Andris Bērziņš tos noraidījis. Prezidents informējis, ka gaidīs no partijām vienošanos par kādu premjera amata kandidātu, bet, ja līdz 7.janvārim to nesagaidīs, nāks klajā ar paziņojumu savu izraudzīto kandidātu.