Viņš informēja, ka AS Latvijas Gāze (LG) ierosinājums vēl atlikt liberalizāciju un uzņēmuma sadalīšanu ir saņemts valdībā un to patlaban vērtē Ekonomikas ministrija (EM). Tuvāko nedēļu laikā ministrija valdībai ziņos par gāzes tirgus liberalizāciju un tā saucamās Eiropas Savienības (ES) trešā enerģētikas paketes ieviešanu Latvijā, ņemot vērā gan šos aspektus, gan privatizācijas līgumu, gan ES direktīvu prasības.
Otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē EM pārstāvji informēja, ka jautājumu paredzēts izskatīt 12.marta valdības sēdē.
Komentējot LG ierosinājumu veikt grozījumus Enerģētikas likumā, atsakoties no patlaban noteiktā tirgus liberalizācijas termiņa no 2014.gada 4.aprīļa, EM valsts sekretārs Juris Pūce aģentūrai LETA norādīja, ka šo Enerģētikas likuma normu grozīšana nav nepieciešama un nav iespējama, un prasības ir jāievieš.
Viņš teica, ka patlaban Enerģētikas likums paredz otrās enerģētikas paketes ieviešanu, kas nenozīmē pilnu nodalīšanu, bet gan atsevišķu uzskaiti sadales pakalpojumiem. Šī norma ir pārņemta arī ES enerģētikas trešajā paketē, bet Latvijai kā "jaunam tirgum" tā jāievieš līdz 2014.gada 4.aprīlim. Pēc Pūces vērtējuma, normas ievērošana neprasa LG nekādas izmaiņas attiecībā uz akcionāru struktūru. Mainīsies iekšējā organizatoriskā darbība, taču nevar teikt, ka LG nebija zināms par šādiem nosacījumiem, teica EM valsts sekretārs.
Viņš minēja, ka arī no praktiskā viedokļa LG patlaban regulatoram sniedz datus atsevišķi attiecībā uz sadali. Nedomāju, ka var būt pretrunas ar LG vai tās akcionāriem, vērtēja Pūce.
Savukārt trešās enerģētikas paketes pilna ieviešana prasīs Enerģētikas likuma grozījumus, taču par konkrētiem risinājumiem vēl jālemj valdībai. Atbilstoši direktīvai Latvijai ir tiesības neieviest atsevišķas prasības, kamēr līdz ar vairākām valstīm esam izolēti no citiem tirgiem, taču attiecībā uz lielāko daļu direktīva ir jāievieš. EM valsts sekretārs vērtēja, ka, visticamāk, būs nepieciešams jauns likums gāzes tirgum līdzīgi kā ir Elektroenerģijas tirgus likums.
Pēc Pūces teiktā, valdību gaida nopietna izšķiršanās un 12.marta sēdē ministri sāks lemšanu par to. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paziņojumā norāda, ka valdībai būs arī jālemj par mandātu turpmākām sarunām ar LG akcionāriem par tirgus liberalizācijas pabeigšanu.
Direktīvas pantā par jauniem un izolētiem tirgiem teikts, ka vairāki punkti neattiecas uz Igauniju, Latviju un/vai Somiju "līdz brīdim, kad jebkura no šīm dalībvalstīm tieši pievienosies jebkuras dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas, starpsavienotai sistēmai".
Šie punkti attiecas uz atļauju izsniegšanu, pārvades sistēmu un pārvades sistēmu operatoru nodalīšanu, tirgus atvērtību un savstarpību un tiešajām līnijām.
Dalībvalsts, kas atzīta par jaunu tirgu un kas saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu sastaptos ar nopietnām problēmām, var atkāpties no šiem, kā arī vairākiem citiem pantiem, taču EM norāda, ka no 2014.gada 4.aprīļa Latvija vairs nebūs jaunais tirgus, jo būs apritējuši desmit gadi kopš pirmās dabasgāzes piegādes saskaņā ar ilgtermiņa līgumu. Pēc tam uz Latviju tiks attiecināti tikai izņēmumi, kas atbilst izolēta tirgus statusam.
Lai arī līdz tam laikam Latvija vēl nebūs savienota ar citas dalībvalsts, izņemot Lietuvas, Igaunijas vai Somijas dabasgāzes sistēmu, Latvijai tomēr būs jāievieš atsevišķas direktīvas prasības. Būtiskākā no tām ir trešo pušu piekļuve dabasgāzes apgādes sistēmai.
Jau ziņots, ka LG rosina veikt grozījumus Enerģētikas likumā, atsakoties no patlaban noteiktā tirgus liberalizācijas termiņa no 2014.gada 4.aprīļa, un tā vietā nosakot, ka kompānijas sadalīšana jāizdara brīdī, kad Latvija tieši pievienosies jebkuras ES dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas, savstarpēji savienotai sistēmai.