Ministre atzina, ka latviešu valoda ir pieskaitāma pie pasaules lielajām valodām, tomēr pašreizējās valodas konkurences apstākļos neesot viegli funkcionēt.
Lai gan latviešu valoda šajos 25 gados ir nostiprinājusies visās sabiedriskās dzīves jomās, darāmā vēl ir daudz. Un, lai latviešu valoda turpmāk nostiprinātu savas pozīcijas, kā arī saglabātos nākamajos gadsimtos, ir nepieciešama uz zinātniskiem argumentiem balstīta valsts valodas politika, uzsvēra ministre.
Par latviešu valodas nozīmes svarīgumu liecinot latviešu valodas prasmes palielināšanās, latviešu valodā tiek tulkoti visi nozīmīgākie Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta dokumenti, šī valoda kā svešvaloda tiek pieprasīta ārvalstu universitātēs. Tomēr latviešu valoda nav tik nozīmīga ikdienas komunikācijā, kā arī joprojām nevarot runāt, ka latviešu valoda ir kļuvusi par sabiedrības informēšanas valodu, pauda Druviete.
Lai latviešu valodas kā valsts valodas statusu noturētu, to attīstītu un saglabātu, kā arī turpinātu palielināt tās ietekmi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam.
Dokumentā ir noteikti četri rīcības virzieni valodas politikas īstenošanā. Pirmais virziens ir valsts valodas juridiskā statusa stiprināšana, otrs virziens - valsts valodas izglītības politika, kas paredz aktualizēt latviešu valodas mācīšanas metodiku, kā arī stiprināt pedagogu sagatavošanu. Trešais virziens ir latviešu valodas zinātniskā izpēte un attīstīšana. Ceturtais virziens ir sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valsts valodas politikas īstenošanā un latviešu valodas attīstībā.
Ministrija aprēķinājusi, ka nākamajā gadā pamatnostādņu īstenošanai nepieciešami 3,85 miljoni eiro, ko tērēs ne tikai IZM, bet arī citas ministrijas. 2016.gadā šim mērķim nepieciešami 3,88 miljoni eiro, vēl pēc gada - 3,02 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 3,01 miljons eiro. 2019.gadā aprēķinātais finansējums ir 2,94 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā - 2,97 miljonu eiro apmērā.