Veselības ministre informēja komisijas deputātus, ka Latvijas jauniešiem esot vieni no sliktākajiem veselības paradumiem, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Kā vienu no iemesliem ministre minēja veselības mācības kā atsevišķa mācību priekšmeta trūkumu skolās. 1.-9.klasēm veselības mācība integrēta sociālo zinību priekšmetā, savukārt 10.-12.klasēm tas ir viens no izvēles priekšmetiem, ko 2011./2012.gadā apguva teju 15 procenti vidusskolēnu. Kopš veselības mācība nav obligāts mācību priekšmets skolēnu veselības rādītāji pasliktinās, tostarp palielinās skolēnu skaits, kas smēķē un lieto alkoholu, atsaucoties uz HBSC (Health Behaviour in School-aged Children) pētījuma datiem, sacīja I.Circene.
Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete norādīja, ka nav pieņemama situācija, kurā skolēni ne tikai neievēro veselīga dzīvesveida principus, bet tos pat nezina. I.Druviete uzsvēra, ka gan izglītības sistēmai kopumā, gan katrai skolai atsevišķi ir būtiska nozīme izpratnes veidošanā par veselības jautājumiem. Arī komisijas deputāts Guntars Bilsēns (RP) uzsvēra, ka būtiska ietekme skolēnu veselības paradumos ir skolas vadībai – piemēram, rūpējoties par veselīgām maltītēm un veicot pasākumus smēķēšanas un alkohola lietošanas prevencijai.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzsvēra, ka izglītība ir veselības priekšnoteikums un veselības mācības uzdevums būtu radīt pietiekamas zināšanas un izpratni, kā uzlabot savu veselības stāvokli. P.Apinis sacīja, ka veselības mācībai jābūt visos trīs izglītības posmos – sākumskolā, pamatskolā un vidusskolā - un uzsvēra, ka īpaši svarīgs šis mācību priekšmets būtu jauniešiem vidusskolas vecumā, kad tie jau var kļūt par vecākiem. Tāpat ļoti svarīgi šādu priekšmetu nodrošināt arī profesionālajās skolās un internātskolās, kurās esot vislielākais skolēnu skaits, kas lieto alkoholu, narkotikas un smēķē, uzsvēra P.Apinis.
Komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa, paužot atbalstu veselības mācībai kā atsevišķam priekšmetam, uzsvēra, ka ir būtiski uz cilvēku skatīties kā vienotu veselumu, neaizmirstot arī par garīgo veselību un liekot uzsvaru uz dzīvesziņu un ģimeniskām vērtībām. Arī komisijas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) atbalstīja viedokli, ka jāņem vērā arī cēloņi, kādēļ skolēni pievēršas neveselīgam dzīvesveidam, kas nereti, iespējams, ir problēmas ģimenē, tādēļ skolēni jāizglīto arī par laulības nozīmi un ģimenes attiecībām. Deputāti R.Dzintars un Vladimirs Reskājs (SC) uzsvēra, ka veselības mācība ir pirmais solis uz to, lai nākotnē samazinātos tēriņi veselības izdevumiem. Atzinīgi vērtējot ideju par veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu, V.Reskājs vienlaikus vērsa uzmanību arī uz finansiālo aspektu, cik maksātu tā ieviešana, kā arī, vai ir pietiekami daudz skolotāju, kas vēlēsies un spēs pasniegt šādu mācību priekšmetu.
Savukārt komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) akcentēja jautājumu par veselības mācības pasniegšanas veidu skolēniem, sakot, ka jādomā nevis cik mācīt, bet kā mācīt. Tāpat deputāte aicināja sākt ar esošo priekšmetu uzlabošanu - pārskatīt sociālo zinību priekšmeta standartu un uzlabot pedagogu kvalifikāciju.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre un komisijas deputāte Inga Vanaga vērsa uzmanību, ka ir daudz ieinteresēto pušu, kas vēlas panākt skolās jaunu priekšmetu ieviešanu, tomēr skolēnu noslodze ir noteikta likumā, un jauns mācību priekšmets stātos kāda esošā vietā. I.Vanaga atzinīgi vērtēja Veselības ministrijas panākto veselīga uztura nodrošināšanā skolās, un akcentēja, ka skola nav atbildīga par to, ko skolēns izvēlas lietot uzturā ārpus skolas, atzīstot skolēnu veselības paradumu problēmas un to dažādos cēloņus, tostarp sociālo kontekstu. Arī veselības ministre atzina ģimenes lomu skolēnu izglītošanā par veselību, tomēr pauda uzskatu, ka, ja jau tagad netiks izglītoti potenciālie bērnu vecāki – vidusskolas skolēni, jautājums par ģimenes lomu zaudē savu nozīmi un problēmu loks turpināsies.