Un tomēr jācer, ka Latvijas svētki ikvienā sirdī radīs pozitīvas emocijas un sirds siltumu, bet galvenais – cerību. Cerību par to, ka par spīti daudzajām nebūšanām, satraucošo situāciju pasaulē, tostarp tepat kaimiņos, mēs katrs individuāli un visi kopā, varbūt lēnāk, nekā gribētos, tomēr virzīsimies ekonomikas izaugsmes un tautas labbūtības pieauguma virzienā. Un visam tam kā pamatu pamats noteikti ir latviskās vērtības, latviešu valoda un senču tradīcijas, ko nedrīkstam aizmirst pat tad, kad savā ikdienā ieviešam jaunās tendences. Jo atcerēsimies – bez savas pagātnes turēšanas atmiņā un tās cienīšanas, savām tradīcijām un senču gudrību ievērošanas jebkurai tautai ir gana daudz risku pazust pasaules straujajos mutuļos.
Protams, jau ierasti sagaidāms, ka valsts augstākās amatpersonas svētku dienas pasākumos deklamēs tradicionālās svinīgās uzrunas, kurās, diezgan drošticami, akcentēs gan šodienas sarežģītos un satraucošos ģeopolitiskos notikumus, kas tiešā un netiešā veidā ietekmē arī ikdienas dzīvi Latvijā, pieminēs Krievijas agresiju pret Ukrainu un gan jau arī aicinās sabiedrību ar izpratni izturēties pret valdību, kurai taču nākas šajos sarežģītajos apstākļos darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai mūsu valsts vispār funkcionētu. Jāsaka: lai nu viņiem un viņu padomniekiem izdodas sadomāt šo uzrunu tekstus un akcentus tādus, kas patiešām uzrunā un silda cilvēku sirdis un prātus, nevis raisa ironisku smīnu un varbūt pat aizvainojumu par to, ka šī sevi par politisko un vēl sazin kādu eliti lepni dēvējošā sabiedrības daļa patiesībā ir tik atrauta no realitātes, ka nespēj izdvest neko vairāk kā tikai moralizējošas pamācības un patētiskus lozungus.
Tas, ko vēlas sajust un sadzirdēt sabiedrība, ir nekas vairāk kā patiesība, godīgums un skaidrā saprāta pazīmes no tiem, kuriem ir iekritusi rokās tā unikālā iespēja lemt ne tikai savu, bet visas tautas un visas valsts likteni šodien un nākotnē.
Un tieši tādēļ 106 gadus kopš Latvijas valsts dibināšanas un 33 gadus kopš valsts neatkarības atgūšanas ļoti, patiešām ļoti gribētos, lai politiķi saprastu, ka nav jēgas skaistiem, bet tukšiem vārdiem, kam neseko īsti darbi.