Dzintars sacīja, ka "demisiju prasīšana kļuvusi par politisko ikdienu no dažādu nevalstisko organizāciju puses" un katru reizi nevar runāt par pārmaiņām valdības sastāvā. Dzintars gan teica, ka nacionālā apvienība nepiekrīt vairākām Ķīļa iecerēm, piemēram, daudz kas esot nepieņemams attiecībā uz pamatizglītības standartiem, piemēram, mūzikas stundu samazināšana. Savukārt Ķīļa piedāvātās reformās augstākajā izglītībā patlaban esot grūti apspriest, jo tās ir ļoti dažādas, un daudzas no tām ir pamatotas, uzsvēra nacionālās apvienības politiķis, piebilstot, ka "jautājums ir par izpildījumu". Tomēr ministra maiņa, visticamāk, nozīmētu arī valdības maiņu, līdz ar to zaudējumi no šāda soļa būtu lielāki, akcentēja politiķis.
Savukārt VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka jāsagaida koalīcijas darba grupas rezultāti, kas vērtē iespējamās reformas augstākās izglītības nozarē. Kā ziņots, vairākas organizācijas, tostarp vairākas augstskolas, Latvijas Studentu apvienība un Latvijas Rektoru padome prasa Ķīļa demisiju. Ķīļa demisiju pieprasījušas kopumā sešas augstskolas - Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti, Daugavpils Universitāte, kā arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Senāts.
Augstskolu neapmierinātību izraisījis Izglītības un zinātnes ministrijas veiktais alternatīvais augstskolu studiju programmu izvērtējums. Arī Latvijas Rektoru padome uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktais alternatīvais augstskolu studiju programmu izvērtējums ir prettiesisks un manipulatīvs un var nodarīt grūti novēršamu kaitējumu augstākās izglītības institūciju reputācijai, tāpēc Ķīlim vajadzētu atkāpties no amata.