EIB viceprezidents: Latvijai ekonomiskie burbuļi nepalīdzēs

Viena no Latvijas problēmām ir nepietiekama finansējuma pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), īpaši inovatīviem, jo komercbankas ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecībā uz kreditēšanu. Kā šo situāciju varētu mainīt?Eiropas Investīciju banka (EIB) vēl pirms Junkera investīciju plāna parādīšanās ir atbalstījusi komercbankas, kas darbojas Latvijā, piešķirot tām nozīmīgas kredītlīnijas, lai tās varētu kreditēt MVU, turklāt ar pievilcīgām kredītlikmēm. Līdz ar Junkera plānu EIB var plašāk izvērst savas aktivitātes un tieši atbalstīt MVU projektus. Komercbankas bieži tiek kritizētas, bet ne vienmēr tas ir pamatoti. Pēc krīzes bankas tika lūgtas būt piesardzīgākām attiecībā uz riskantu projektu finansēšanu. 2008.gadā mēs lūdzām kreditēt vairāk, jo tirgū nebija likviditātes, tagad mēs lūdzam vairāk uzņemties riskus. Pateicoties Eiropas Centrālās bankas politikai un "lētajai" naudai, vairs nav problēmu ar likviditāti, tagad galvenais jautājums ir par risku uzņemšanos. Zināmā mērā riski gan tiek izkliedēti līdz ar Junkera plānā paredzētajām finanšu garantijām.Vai Eiropas Komisijas (EK) iecere ieplūdināt Eiropas Savienības (ES) ekonomikā 315 miljardus eiro, ņemot vērā, ka garantiju apjoms ir tikai 21 miljards eiro, ir reāla? Vai izdosies piesaistīt 250 miljardus eiro no privātā sektora?EK dos 16 miljardus eiro garantijām, EIB - piecus miljardus eiro, tātad kopējais garantiju apjoms ir 21 miljards eiro. Ar šādu garantiju apjomu summa, kas tiks aizdota, ir 61 miljards eiro. Tā kā mūsu politika ir tāda, ka mēs finansējam tikai 30 procentus no projekta summas, tas nozīmē, ka privātais sektors pieliek klāt divas trešdaļas finansējuma. Tādējādi arī kopējā naudas summa izveidojas 315 miljardi eiro. Jo jāsaprot, ka naudas aizdevums vienam projektam būs viena trešdaļa no tā īstenošanai nepieciešamās summas.Junkera plāna ietvaros tiks atbalstīti riskantāki projekti nekā tie, kurus parasti ir gatavas finansēt komercbankas. Cik šis princips - riskantu projektu finansēšana - ir nozīmīgs?EIB jau līdz šim arī finansēja riskantus projektus, taču jāsaprot, ka riskantie biznesa projekti parasti ir kapitālietilpīgi. Junkera plānā paredzētās finanšu garantijas nozīmē, ka visi riski netiek uzlikti tikai EIB, tādējādi varēsim atvēlēt vairāk līdzekļu kreditēšanai. Inovatīvi, ar pētniecību saistīti projekti vienmēr būs augsta riska, par kuriem nav simtprocentīgu garantiju par investīciju atdevi.Kāds varētu būt zaudējumu īpatsvars?To ir grūti pateikt. Taču projektu kvalitāte tiks ļoti stingri vērtēta. Es ceru, ka nebūs politiska spiediena atbalstīt projektus, kuri nav ekonomiski dzīvotspējīgi. Es ceru, ka zaudējumi būs pieticīgi.Kādi būs galvenie projektu izvērtēšanas kritēriji?Tas būs atkarīgs no katras dalībvalsts situācijas. Piemēram, Vācijai ir citas nepieciešamības nekā Latvijai. Vācijai būtiski ir ieguldījumi infrastruktūrā, īpaši Austrumvācijā, Latvijai ir citas prioritātes. Nīderlandē, piemēram, ir ļoti augsts komercbanku atteikumu īpatsvars attiecībā uz MVU kreditēšanu, tāpēc MVU tiks atbalstīti Junkera plāna ietvaros. Tāpat, domāju, būs arī Latvijas gadījumā. Tas, kas tiks ņemts vērā konkrētu projektu izvērtēšanā, būs tas, cik tie ir ekonomiski pamatoti un dzīvotspējīgi. Ja projekti būs vērsti uz pētniecības un inovāciju attīstību, mēs priecāsimies tos atbalstīt.Vai 315 miljardi eiro, kas tiks ieplūdināti ES ekonomikā, ir pietiekami, lai mēs veicinātu ekonomisko izaugsmi un stiprinātu savu konkurētspēju?Ja investīcijas tiks ieguldītas pareizi un līdztekus notiks arī strukturālas reformas, es domāju, ka tas ir pietiekami. Tajā pašā laikā es gribu uzsvērt, ka ekonomisko izaugsmi nevar nodrošināt viena pati EIB, tas ir jādara politiķiem, veicot nepieciešamās reformas. Labs pierādījums tam ir Latvija. Krīzes laikā jūsu valdība veica virkni smagu, bet nepieciešamu reformu, un nu jau ceturto gadu jūs esat uz izaugsmes ceļa. Valstīm, kas šādas reformas neveica, vēl joprojām ekonomiskās izaugsmes rādītāji ir ļoti zemi. Es ceru, ka Latvijas piemēram sekos arī citas valstis.Kā atrast pareizo balansu starp ieguldījumiem infrastruktūrā un zināšanās?Tas jāizlemj katrai valstij pašai. Taču mans padoms Latvijai būtu diversificēt enerģētikas tirgu, būvēt starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm. Tas ir ļoti svarīgi. Tāpat ir jādomā par dzelzceļa savienojumiem. Ja jūsu ekonomika vēlas kļūt aizvien eksportspējīgāka, tad eksporta ceļiem ir liela nozīme.Latvijā izskan daudz spekulāciju, cik ilgā laikā mēs varētu sasniegt ES vidējo labklājības līmeni. Kāda ir jūsu versija?Es nezinu, es ticu tirgus ekonomikai, nevis plānveida. Jāņem vērā, ka ekonomikas izaugsmei ir jābūt stabilai un ilgtspējīgai, tāpēc ekonomiskie burbuļi jums nepalīdzēs. Pašlaik jūsu izaugsme ir stabila. Es nezinu, vai var stingri solīt, ka ES vidējo līmeni jūs sasniegsiet jau tuvākajos desmit gados. Tas būs atkarīgs no valdības makroekonomiskās politikas, reformām, kā arī ģeopolitiskās situācijas reģionā. Taču jūs esat uz pareizā ceļa, un atliek tikai nezaudēt pacietību.Ja runājam par visu eirozonas nākotni, tad pašlaik procentu likmes ir ļoti zemas. Un daudzi ekonomisti šaubās, vai tas ir ilgtspējīgi, un uzdod jautājumu, kas notiks, kad tās pieaugs?Pašlaik ES ekonomikai trūkst riska uzņemšanās. Tas, ko mēs redzam vairākās valstīs, ka Eiropas Centrālās bankas par lētu padarītā nauda netiek ieguldīta reālajā ekonomikā. Tikai tad, ja šī lētā nauda tiks pareizi ieguldīta tautsaimniecībā, būs jūtama pozitīva atdeve. Ar reālo ekonomiku es saprotu ieguldījumus infrastruktūrā, inovācijās, pētniecībā un attīstībā.Vai eirozonā ir gaidāma nākamā krīze?Tāda iespēja vienmēr pastāv. Bet no tās var izvairīties ar gudru politiku. Kā jau teikts Bībelē, septiņiem trekniem gadiem seko septiņi liesi. Svarīgi tiem sagatavoties.sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā