"Nebūtu liels pārspīlējums pateikt, ka no visām ES valstīm Latvijai ir vislielākā ekspozīcija attiecībā uz Krieviju. Ja sankcijas tiks ieviestas, no visām ES valstīm mēs to jutīsim visvairāk," teica ministrs.
Viņš atzina, ka, lemjot par sankcijām pret Krieviju, savas ekonomiskās intereses aizmirst nedrīkst, taču vērā jāņem "kopējā bilde", proti, ja Krima nebūs ķēdes pēdējais posms, tad, patlaban sankcijas neieviešot, cena ilgtermiņā būtu daudz augstāka.
Vislielākā atkarība no Krievijas ir trīs Latvijas nozarēm - pārtikai un lauksaimniecībai, enerģētikai un tranzītam. Turklāt pret katru no šīm nozarēm Krievijai ir iespējas spert pretsoļus, piemēram, atceļot līdz šim piemēroto atlaidi gāzei vai ieviešot papildu prasības kādiem pārtikas produktiem.
No ministra teiktā noprotams, ka valdība veikusi aprēķinus par zaudējumiem, ko Latvijai var nest Ukrainas krīze, taču publiski konkrēti skaitļi saukti netiek.
LETA/REUTERS vēsta, ka ES dalībvalstis panākušas sākotnējo vienošanos par iespējamām sankcijām pret Krieviju, liecina ziņu aģentūras Reuters rīcībā nonākušais dokumenta projekts.
Septiņas lapaspuses garajā dokumentā sīki aprakstītas iespējamās sankcijas, tostarp ceļošanas ierobežojumi un līdzekļu iesaldēšana, kas varētu tikt pieņemtas, ja Maskava nemainītu savu rīcību Krimā un nesāktu sarunas ar starptautiskajiem starpniekiem ar mērķi atrisināt krīzi Ukrainā.
Ja bloka ārlietu ministri pirmdien paredzētajā sanāksmē apstiprinās sankciju noteikšanu, tā būs pirmā reize kopš Aukstā kara beigām, kad ES pret Krieviju vērsusi sankcijas.